I'll be Ok [ J-hope ]

xx.7

Is to not have loved at every cost
When you can say, and I can say

Viņu lielajā mīkstajā apskāvienā sajutos mīlēta, laimīga. Kad tas siltums pazuda man palika auksti. Nejau no tā ka esmu slapja dēļ asinīm, bet gan no tā ka es varu atkal zaudēt.
Jutu ka kāds mani ieceļ līgaviņā un nes kur. Gribēju redzēt, kur mani nes un kas, taču nogurums mani pieveica un es iemigu.

Pēc 2h.

Piecēlos izmirkusi sviedros atkal murgojot. Pamanīju ka Hobi stāv pie loga.
Meiģināju piecelties taču man ļoti iespējās vēders ka iekliedzos un Hobi jau bija pie manis.
- Kas notika?
Viņš jautāja man, kad bija pie manis.
- es tikai gribēju tevi, bet kad grasījos celties augšā iespējās vēders.
Teicu nosakrstot un vēroju segu cenšoties atrast ko interesantu, lai tik nav jāredz viņa seja. No kuras man tagad bija kauns.
- Tu esi cute.
Viņš to pateica un apskāva mani un es jūtos atkal labi.
- Hobi?
- m?
Viņš ko dungujot uz mani paskatījās apķerot ar rokām mani baidoties ka pazaudēs.
- mums vajadzētu aiziet pie ārsta, bet ne šeit es domāju ne uz zemes, bet ellē.
Notiecu atceroties ko man stāstīja tēvs, kad es biju vēl puncī. Manas acis pat neļāva redzēt viņas. Pirms nogalināju tēvu atradu viņa dokumentos atradu ka man ir brālis, bet neesmu pārliecināta ka tas ir Yoongi.
Ierāpos Hobi klēpī atspiežot savu galvu pret viņa pleca.
- Ko mēs darīsim, kad viņi mūs atradīs? Mēs nevaram mūžīgi bēgt un manas spējas vairs nav tik stipras kā agrāk kaut man viņas ir daudz spēcīgākas.
Čukstēju tā lai viņš var to dzirdēt.
- Es tevi pasargāšu.
Hobi samīļoja mani un uzlika buču manos matos.
- Tu nevarēsi mani mūžīgi pasargāt.
Kāds ieskrēja ar lielu brāzienu mūsu istabā iztraucot mūs.
- Hyung!
Iekliedzās Jimin elsojot.
- Klusāk kas par lietu?
Hobi balsī varēju sadzirdēt nogurumu.
- Suga ir pazudis.
Viņš beidzot to pateica manai sirdij ātrāk pukstot no uztraukumu.
- Kad viņš pazuda?
Hobi itkā lasītu manas domas prasīja.
- pirms 6 stundām.
Izlēcu no Hobi klēpja pieskrienot asarās pie Jimin.
- Kāpēc tu ātrāk nepateici?
- Tikai tagad uzzinājām.
Pagrūdu viņu un skrēju ar vēdera sāpēm uz Yoongi istabu. Asaras lija kā straumes. Ignorēju to ka Hobi mani sauc un vēders sāp kā elle.
Atvēru istabas durvis un tur neviena nebija. Tikai asins peļķe ieskrēju nokrītot uz ceļiem raudot. Kāds ieskrēja istabā un ievilka mani apskāvienā.
- Viņš  viņu savāca!
Centos izlauzties no Hobi apskaviena un teleportēties ellē. Taču viņš turēja mani cieši apskāvienā manām asarām līstot gar vaigiem kā stiprs lietus negaisa  laikā.
- Mēs viņu atradīsim.
Hobi centās mani nomierināt.
- Viņš viņu nogalinās tāpat kā manu sekotāju un grasījās mani nogalināt. Viss šis ir mana vaina. Ja es nebūtu uzradusies,  jūs manis dēļ nebūtu pakļauti briesmām.
Raudāju Hobi apskāvienā.
- Nerunā tā.
Viņš meiģinājā mani nomierināt.
Asaras negrasījās apstāties un kādam sapēja tik pat kā man tik pat stipri.

Yoongi skata punkts...

Jau kādu stundu guļu piesiets pie kāda  staba. Kādā ūdens tvertnē manam vēderam stipri asiņot.  Nezinu ko ar mani darīs.  Es nezinu kāpēc vispar šeit atrodos.  Kad biju miegā meditējot. Gari man teica ka  aiz lielas pacietības un domāšanas var tik pie labākā iznākuma. Ceru ka viņi nedosies man pakaļ, jo īpaši Sun.  Refu nodomi ir atņemt viņai viņas spējas.

Min Emberas Sun skata punkts...

Biju jau nomierinājusies un ar puišiem apspriedām,  kur varētu būt Yoongi.
- saulīt?
Hobi mani pasauca esot pie loga ko cītīgi vērojot. Piegāju pie viņa un no aizmugures apskāvu viņu.
- Mēs ar puišiem dosimies meklēt Yoongi un tev vajadzētu palikt šeit. Liela slodze tev var būt par sliktu.
- Bet, Hobi
- Nekādus,  bet klausi tās ir tavas pašas drošībai.
Viņš noteica pagriežoties pret mani un viņa maigās lūpas ietriecās manās.
- Esi uzmanīgs.
Notiecu čukstot uzliekot savu galvu uz viņa krūškurvi.
- Apsolu...
Viņš uzlika skūpstu man matos.
- Saulīt mēs būsim atpakaļ  cik vien ātri varēsim. Esi tikai uzmanīga,  pie tevis paliks Jin.
- es mīlu tevi.
Nočukstēju ieslīgot miegā. Jutu tikai to ka tieku pacelta un,  kur ieguldītā.

Hoseok skata punkts...

- es tevi vairāk...
Ieguldot viņu gultā apsedzot un noskūpstot viņu uz pieri.  Izgāju ārā bo istabas gaidot pārējos puišus. 
- Jin lūdzu parūpējies par Sun kamēr būšu prom.
Uzliku uz Jin pleca savu roku itkā prasītu viņam atļauju.
- neuztraucies viņai vis bus labi.
Jin deva man savu  smaidu.  Drīz vien atnāca pārējie puiši un mēs varējām doties.

Sveiki mīļie lasītāji paldies ka lasāt manus stāstu. Piedodiet ka neliku daļu bija sarežģījumi. Ceru ka izbaudījāt šo stāstu. 😘😘😘