I'll be Ok [ J-hope ]

xx.1

We living the rain

Abi dziļā klusumā devāmies iekšā. Visi viesistabā sēdēja un par ko runāja. Man palika slikti no tā un gribējās krist. Paveicas ka Hobi mani noķēra laikā.
- Sun, tev vis kārtībā?
Viņš prasīja skatoties uz mani.
Man sāka palikt ļoti auzkts likās ka sasalšu tepat.
- Tev ir drudzis...
Viņš to pat kā, teica sev.
- iesim augšā...
Viņš nočukstēja un pacēla mani līgaviņā  nesot uz mūsu istabu.
Tikuši viņš mani ieguldīja gultā apsedzot mani ar segu. Manas acis jau miga ciet taču kaut ko vēl redzēju. Hobi taisījās jau atstāt istabu, taču vēl pasēju saķert maigi viņa roku promiešanā.
- Neaizej...
Čukstēju.
Neko neateicis noņēma man domāto spilvenu un ielika manu galvu savā klēpī. Pie reizes apsedzoties.
- Cerēju ka tu tā teiksi.
Viņš nočukstēja un uzlika vieglu skūpstu man matos. Siltumā kas tagad bija patīkams aizmigu.

Pēc pārs mokpilnām stundām.

Kad brīdi saldi iemigu Hobi atstāja istabu taču ar katru reizi skrēja pie manis.
- Piedod...
Atverot acis čukstēju guļot blakus Hobi.
- Vis izejam pastaigāties.
Runāja kāpjot ārā no gultas.
- kur mēs iesim?
Prasīju klājot kopā ar Hobi gultu.
Salikām spilvenus un Hobi nāca uz manu pusi.
- Es gribu pārliecināties ka tev vis kārtībā.
Viņš ievilka siltā lāča apskāvienā.
- Tās ir tikai dēļ spējām.
Teicu nopūšoties.
- kādas velns parāvis spējām?
Viņš atrāvās no manis un skatījās uz mani ar dusmīgu skatienu.
Manī kaut kas salūza ka gribējās raudāt bet, neuzdrīkstējos.
- Nekādām, tas ir tikai tādēļ ka gribu pievērst savu uzmanību  tev!
Un asaras pašas no sevīm sāka līt. Izskrēju ārā no istabas un skrēju ārā no mājas pagalmā. Nokritu pie zemes pēkšņās sāpēs locītavās.
-AAAAAAAAAA!!!
Melnas asaras tecēja par vaigiem un no tēva radītajām brūcēm tekot melnām dēmona asinīm. Manam apģērbam pielīpot pie manas ādas.
Bars izskrēja no mājas ieskaitot Hobi, kuru negribēju redzēt un skrēja uz manu pusi. Kādas rokas piecēla mani kājās man iekrītot atpakaļ zālē tai iekrāsoties melniem pleķiem.
- nenāciet pie manis!
Uzkliedzu redzot kā Jungkook ar Jimin taisās atkal celt augšā.
- mums nekas netotiks.
Zobojās Jimin izsmējoši iesmejoties.
Ap mani sāka palikt vēl tumšāks, kad knapi var ko saredzēt.
- kas pie velna?
Jackson teica aiz pārsteiguma un bailēm.
- mums jācer ka viņai nekas nenotiks...
Teica Namjoon pienākot man tuvāk pieskaroties man, taču pēc tam ātri atraujoties.
- es nevaru viņai pieskarties.
Viņš secināja uz savu mazliet apdedzināto roku.
- labi es iešu...
Hobi aiz dusmām teica un virzījās uz manu pusi. Viņš piegāja man klāt un viegli kā pūciņu pacēla savās rokās, gluži kā līgaviņu.
Viņš nesa mani uz mūsu istabu garām pārējiem.
- Hobi.
Čukstēju viņa krūškurvī kamēr viņš nesa.
- m?
Viņš atmaiga man par pārsteigumu.
- tu dusmojies? 
Jautāju paslēpjot galvu pie viņa kakla jūtot viņa debešķīgo ķermeņa aromātu.
-ne saulīt.
Viņš noteica un uzlika skūpstu uz manas pieres.
- vienkārši esmu vīlies...
Viņš čukstēja un attaisīja istabas durvis vaļā.
- vairs es tevi neatstāšu.
Viņš mani nosēdināja gultā un noskūpstija  uz lūpām.
Apķēru viņu pēc skūpsta negribot viņu pazaudēt.
- man ir bail...
Atzinos čukstot viņa jakā griboties raudāt.
Viņa rokas apķēra manu muguru viegli masējot.
- es esmu tepat.
Viņš čukstēja sajūtoties pasargāti no visa apkārtējā.
- iesim gulēt ...
Viņš teica nočukstot un uzliekot man uz matiem buču. Atrāvāmies un ielīdām abi gultā zem segas. Man pieglaužoties pie Hobi siltā ķermeņa. Dziļi iemiegot.

Pēc nepilnām 3 stundām.

Joprojām gulēju ar Hobi līdz sadzirdējām lejā lielu bļaustīšanos. Abi nesaprazdami piecēlāmies.
- es visu nokārtošu...
Viņš nočukstēja un iedeva neilgu skūpstu uz lūpām. Ātri apģērbās un pazuda aiz durvīm.
Balsis nepierima tik pastiprinājās man liekot izkāpt no gultas ejot skatīties kas notiek. Paņēmu silto segu lai nebūtu auksti un devos uz trača pusi. Nokāpusi pa trepēm lejā man garām lidoja vāze ar puķēm kura atsitās pret sienu.
- Šī ir tā padauza?
Kāda meitene kliedza. Man paliekot sliktāk nekā bija. Kaut kur tālumā saredzēju Hobi stāvam ar apjukušu skatienu.
- Ko?
Nočukstēju. Visi skatienu pievērsās man un tad vairs nejutu zemi kritu lejā līdz sajūtu divas stipras rokas zem manis.
- Teicu lai paliec gultā.
Viņš teica.
- Ko tu runā?
- tu vēl noliegsi!
- par ko tu runā?
Fonā vēl bļaustījās man paliekot sliktāk un noģībstot Hobi rokās.

Heosok skata punkts.

Jackson ar savu metieni joprojām lamājas. Kas pirms tam flirtēja ar mani.
Pretīgi. 
Nodomāju.
Jutu ka Sun atslēdzas manās rokās. Ātri noguldīju Sun pie zemes. Cenšoties viņu dabūt pie samaņas taču viņu mīlestības rēķini krita man uz nerviem un traucēja koncentrēties.
-

Bāc varat, taču brīdi paklusēt !!?!?
Uzkliedzu dusmās cenšoties atmodināt Sun. Brīdi kluss palika un es varēju darboties.
- paldies...
Nomurmināju.
Dabūjis Sun pie vieglas samaņas pacēlu viņu rokās segai paliekot pie zemes.
- Ja kādam ir iebildumi mēs izvāksimies, ja kāds grib pievienoties, droši. Kravājaties un pusnaktī tiekamies pie vārtiem.
Teicu ejot pa kāpnēm augšā, atpakaļ uz mūsu istabu.
Iegāju ar Sun istabā un noguldīju viņu gultā. Guļot viņa izskatījās gluži kā eņģelis. Taču mēs nevarējām būt kopā. Es eņģelis viņa dēmons/ tumsas valdniece. Tas nebija iespējams cik ļoti mūsu sirdis vēlētos būt kopā. Dievs to nepieļaus un padzīs no debesīm kaut, sen man nav tur ko darīt.
Semijels mani brīdināja bet, es kā parasti viņā neklausījos un iemīlējos. Kritu dēmona mīlestībā.
Guļot viņa izskatījās vēl skaistāka nekā nomodā.  Par savām domām sāku smaidīt kā idiots līdz ausīm. Piegāju lēnām pie loga skatoties klajumā. Jutu ka daudzi grasas izjaukt mūsu mīlestību vienam pret otru. Tā bija vienmēr un tagad. Pēc pareģojuma 24 dienas, asinis, 24 naktis, sāpes un tā iesāksies līdz tumsas nāvei, iznīcībai. Līdz ieradīsies mistikais pus eņģeļa, pus dēmona bērns. Tas beigsies. Kāds istabā sāka kliegt. Apgriezos apkārt. Tā bija viņa. Sun murgoja. Piegāju pie viņas un uzliku uz viņas pieres skūpstu. Drīz viņa beidza murgot un gulēja mierīgi. Pasmaidīju par savu dāvanu. Kas man piemita un patika. Spēja dziedēt. Drīz viņa piecēlās.

Min Embera Sun skata punkts.

Atvēru acis un man pretī vērās pazīstams acu pāris. 
- Cik ilgi vēroji mani?
Jautāju pieceļoties no mīkstās drānas.
Viņš pienāca pie manis un viegli atgrūda gultā uz muguras uzlienot man virsū, uzliekot savas rokas uz manām liedzot man pakustēties.
Viņš pieliecās pie manām lūpām viegli tās aizskarot.
Mana sirds sitās divreiz ātrāk.
- Domāju.
Viņš čukstēja velkot vārdus.
-Ka... To
Viņš viegli iekodās manā auss ļipiņā.
- Nēsi pelnījusi zināt...
Viņš ķircināja mani ar savām lūpām. Liekot uz kakla skūpstus, tad uz abiem vaigiem tad uz krūškurvī un atkal uz kaklu.
Redzot ka man patīk viņš sāka man zem krekliņa pabāzt savas lāča rokas ejot uz augšu.
- Hhhhh...
Nespēju normāli parunāt un ievaidējos labsajūtā. Dzirdot viņš iekodās savā lūpā. Griboties iekost viņa lūpā.
- Hhhhooobbbiii....
Izburtoju beidzot viņa vārdu. Viņam nopietni paskatoties uz mani.
- m?
Viņš sāka smaidīt kā saulīte.
- pieliecies?
Teicu viņš lēni pie manis pieliecoties, grasījos jau viņu noskūpstīt taču viņš atrāvās un sāka vēl rotaļīgāk smaidīt un drīz vien izlēca no gultas un skrēja pie durvīm.
Piecēlos un skrēju viņam pakaļ. Tikusi kur viņš stūrī pieplaka un viegli smejoties skatījās uz mani.
Piegāju pie viņa mazleit izklaidīgi paskatījos. Novilku netīro topiņu nost paliekot virsū sportiskajam.
Speciāli nolaizot lūpas un vienā viegli iekožoties.
- my angel baby wanna plays with me ...
Teicu paskatoties uz Hobi ar izaicinošu skatienu. Kamēr viņš siekalojas.
- cik ilgi tu vēl šādi siekalosies ?
Teicu pasmejoties .
Viņš sapratis ko saku nāca ātri pie manis, sapratusi sāku skriet pa istabu. Nu bija sprosts siena blakus skapis un viņš pretī nākot ar velnišķīgu smaidu sejā. Pienācis pie manis viņš uzlika roku blakus galvai un skatījās ar vienu no tiem skatieniem. Kuri alka ka lai viņam piejietu klāt un noskūpstīt, bet ne šajā raundā. Tās pauda iekāri.
- Mazā tā nevajadzēja darīt.
Viņš teica pienākot pie manis un sāka skūpstīt manu kaklu, plecus krūšdaļu.
- Iekunstēsies un tu zaudēsi šo raundu saulīt.
Viņš teica caur skūpstiem.
Tagad bija mana kārta.
Pagrūdu viņu ar pret sienu un sāku viņu skūpstīt tikai viegli aizskarot viņa maigās lūpas. Viņa krekls arī vairs neatradās uz viņa. Novērsu skatienu paskatoties uz viņa god  😱presīti. Aizskāru to viegli braukājot par to. J hope viegli notrīsēja. 
- patīk?
Smīnot viņš vēroja manas rokas.
- agha...
Viņam jau apnika un pievilka mani pie sevis, manām rokām apķeroties ap viņa kaklu skatoties viens otra acīs un viņa lūpas skāra manas.