I'll be Ok [ J-hope ]

x.9

Visi bažas,
kad mēs saskarsimies
Šajā laikā un šajā vietā

Pēc 10 min ilgām pārrunām. Takā manas spējas ar katru brīdi pastiprinājās, manā tuvumā ir bīstami uzturēties. Tad izdomājām ka es ar Tae eju viņus meklēt kaut, visu laiku centos atrunāt. Bija pārāk bīstami. Tātad Jungkook ar Jimin palika pie Yoongi līdz atmodīsies. 

Paspēju pārģērbties šajās drēbēs 👆.
- Tae, tev tiešām nav jānāk man līdzi.
Centos viņu pārliecināt.
- Min Embera Sun. Velns lai, parauj, teicu ka nākšu tad nākšu un beidz velns mani aturēt!!!
Viņš uzbļāva uz mani dumās.
- Ejam!!!
Viņš izgāja ārā no vasarnīcas aizcirtot durvis aiz sevis.
Izskrēju ārā pakaļ Tae.
- Tae!
Skrēju viņam nopakaļ.
- Sun... Piedod... Esmu uzvilcies...
Viņš čukstēja knapi sadzirdami.
- nekas.
- ne rezi vien šis notiek ar mani...
Viņš teica ejot uz garāžu.
- tā ir mana vaina...
Teicu tā lai viņš to dzirdētu pie reizes noliecot galvu uz leju skatoties kur dodas manas kājas. Ieskrienot kādā stāvā.
- piedod
Pacēlu acis augšā skatoties uz Tae.
Tae rokas kustējās ātri atverot mašīnu vaļā iesēdinot mani mašīnā aizķerot aiz jostas piesprādzējot. Pašam ejot apkārt mašīnai un iesēžoties vadītāja vietā piesprādzējoties.
- beidz vainot sevi... Vienkārši, to nevaig...
Un sāka braukt uz Jiwon mājvietu.

Pēc nepilnām 5 min uz 150...
Noparkojām mašīnu uz mauriņa pašiem ātri izkāpjot ārā uzsākot skrējienu. Tae izsita durvis no reņģēm.
- wow, wow....
Jiwon stāvot uz trepēm itkā mūs gaidītu mazliet nobijies no īrēšanās paņēmiena.
- pieveries! Un saki kur, ir mani vīri!?

Ja mani, tad mani! 😂

Uzbļāvu Jiwon kur, Tae no izbrīna sāka nejauki smieties un tas man patika.
-  mazā nomierinies... Taviem "vīriem" nekas nav noticis...
Viņš iespējas vairāk izsmēja vārdu vīriem. Tas no viņa mutes izskanēja tik šķībi. 
- es teicu pieveries! Ja ne, šoreiz tu nedzīvosi Jiwon.
Teicu neļaujot savam garam lausties ārā. Ne tagad.
- tu? Nespēji nogalināt mani, un turklāt ja tu to izdarītu, neuzinātu kur, viņi atrodas.
Tagad bija laiks man smieties.
- Aij cik  gadus tu esi refs?
4? 3? A varbūt mēnesi tik...
- nespēlējies ar uguni Sun...
Tae visu šo noskatīdamies sacīja ar uztraukuma piegaršu.
- nemāci mani!
Pagriezos pret Tae asi un mans gars taisījās brukt virsū.

Savaldies!

Centos nomierināt sevi un neizdarīt viņam sāpēs pirms nav par vēlu.

Tas ir tikai dēļ Jiwon.

Ja kā tad, ieskaidro citai muļķei...

Balss galvā noraidīja  mani ar izsmejošu toni.

Paskatījos uz Jiwon pusi kurš smīnēja.
- izmet savu garu!
Jiwon triumfēja.
- es teicu pieveries!
Gāju pie viņa ar katru soli dusmas nespējot noturēt.
- pasaki kur ir Heosok, Jin un Namjoon!! Ja ne elles suņi tevi apsēdīs! Tu negribi to tāpēc, pasaki kur, ir viņi vai pati to izdarīšu!
Tikusi pie viņa, metu viņu uz margu pusi blakus kur, viņš stāvēja pirms tam.

Iesprostoju viņu lai man neaizbēgtu. Tae gardi noskatījās. Viņam piestāvēja būt eņģelim Lucifer.

Viņa personība iztaroja kaujas garu. Ja viņš zinātu kas esmu.
Viņi mani nogalinātu. Kā pagājušo vasaru.
Viņi tā jau zināja par daudz.
- pasaki kur, viņi atrodas...
Es tik ļoti vēlējos izlaist savu garu brīvībā.
- kļūsti par manu sievu un viņi necietīs.
Viņš smīnēja un ar rokām sabužināja savus matus.
- Sun... Nedari muļķības.

Neuztraucies... Par viņu ieteiktu.

Skatījos uz apkrāvušos Tae un atgreizos pie Jiwon.
- nekas nebūs kā agrāk. Ja to gribēji. Man vienalga cik ļoti bet, sieva tev? Nekad. Apdomāju pēdējo teikumu. Labāk lai mani nogalina.
Noriju siekalas.
- nē!!! Sun!
Tae iekliedzās un taisījās skriet uz manu pusi.
- Tae navajg...nēsmu sapņu staigātāja kā Jungkook esmu bīstama. Es izrasīju lielākas avārijas. Atņemu nevainīgiem cilvēkiem dzīvības. Esmu tas kuru cilvēki ienīst un jums arī būtu. Esmu nākusi no elles tumšākajām dzīlēm. Esmu pati nelabā meita Sanfrancisko.
Abiem puišiem acis iepletās no pārsteiguma.
- Esmu tik ļoti izvairījusies no nāves kas man sagaidīja bet, tagad esmu gatava uz to.
Pār maniem vaigiem sāka tecēt neierasti melnā krāsā asaras kas, notraipīja manu balto blūzi. Es raudāju sāpīgi, plosoši.
Tae arī bija sācis raudāt gan kliegt bet, negrasījās nākt man tuvumā. Jiwon vien noskatījās kā ciešam sāpēs.
Viņš ātri piecēlās un metās man virsū. Tae ar bet, nesapratu. Varbūt manu nāvi viņi kāro. Tiku nogrūsta no kājām krītot pa trepēm bet, ne tik ilgi cik vajadzētu jo, tiku saķerta.
- kaut tu esi viņa meita, tu nēsi pelnījusi nāvi.
Viņš nostādināja mani kājās.
- ko es darītu bez tāda drauga kā tu.
Apskāvu viņu joprojām raudot neparasti melnās asaras.

- izmanto savas spējas.
Viņš teica mierinot mani.

- izbeiksim šo visu.
Atrāvāmies un devāmies uz Jiwon pusi. Beidzot varēšu izlasit savu garu.