Ienaidnieks

4

Skārletas daļa:

Es skrēju raudādama visu ceļu līdz mājām. Man bija vienalga par to ko teica Džeikobs. Man bija vienalga, ka viņam es patīku. Mans vaigs nelāgi sūrstēja, un šķietami bija ļoti sarkans.

Es ieskrēju mājās un aizcirtu aiz sevis durvis. Es centos pēc iespējas ātrāk tikt uz savu istabu un nepievērst daudz uzmanību mammai.

Mamma: Skārlet, kā pagāja pirmā sko...

Es ātri uzskrēju augšā pa kāpnēm. Mamma mani tomēr ieraudzīja un sekoja man uz manu istabu.

Es ieskrēju istabā un ielecu gultā, turpinot raudāt spilvenā.

Mamma: Skārlet, kas ar tevi? Viss kārtībā?

Mamma bija pieliekusies pie manis. Es zinu, ka mamma mani ļoti mīl, tāpēc piecēlos sēdus un viņu cieši viņu apskāvu. Viņa pamanīja manu sārto vaigu.

Mamma: Kas noticis ar tavu vaigu? Saulīt, lūdzu runā ar mani.
Skārleta: Džeikobs, tas, tas bija viņš.

Es raudot ļoti minstinājos. Un centos ievilkt pēc iespējas vairāk gaisa lai nomierinātos.

Mamma: Koo? Nu gan tas puika ir aizgājis par tālu! Es zvanu viņa vecākiem.
Skārleta: Mam, pagaidi, man tev vēl ir kaut kas jāizstāsta...

Es izstāstīju mammai par matemātiku un pēcstundām. Viņa izskatījās šokēta.

Mamma: Es nespēju noticēt. Es zvanu viņa vecākiem.

Mamma nosoļoja lejā, bet es izkāpu ārā no savas gultas un noskrēju viņai pakaļ.

Skārleta: Mam, pagidi. Es pati tikšu galā, man jau ir 15 un...
Mamma: Un kas? Skārlet, lai arī cik tev būtu gadi es tevi aizstāvēšu. Tu esi mans vienīgais dārgums uz šīs zemes, meitiņ, es nevēlos lai kāds pret tevi paceļ roku, nē, es to nepieļaušu.
Skārleta: Pagaidi, ja tu piezvanīsi viņa vecākiem viss kļūs vēl sliktāk. Viņš mani vēl vairāk darīs pāri, lūdzu...
Skārleta: Un vismaz pirmoreiz, viņš man atvainojās...

Mamma nolika telefonu esot saprotoša. Es taču teicu, ka viņa mani ļoti mīl. Un tas ko viņa man tikko teica, nu tas par to vienīgo dārgumu uz zemes, mana mamma man to vienmēr atgādina un neļauj aizmirst.

Mamma: Nāc, es pielikšu ledu.

Es pamāju ar galvu un devos viņai līdzi uz virtuvi. Viņa paņēma ledu un pielika man to pie vaiga, reizēm noņemot pārbaudot to.

Mamma: Sarkanums nepazūd, tur noteikti būs zilums, meitiņ. Tev sāp?
Skārleta: Nedaudz, būs jau labi. Es iešu nomazgāšos un atpūtīšos labi?
Mamma: Jā protams.

Es uzgāju augšā un ielēcu dušā. Nomazgājos un ieģērbos atpakaļ pidžammā. Es iekritu gultā un momentā aizmigu.

                  《4 daļas baigas》