Ienaidnieks

14

Skārletas daļa:

Džeikobs sāka mani skūpstīt vēl agresīvāk, taču es izbaudīju katru sekundi.

Tomēr man bija nedaudz bail, kur šī visa skūpstīšanās mūs nevedīs. Es negribēju lai mana pirmā reize ir ballītes vidū, kur ikviens var ienākt.

Džeikobs ar skūpstiem devās atpakaļ uz manu kaklu. Uzsūcot man vēl vienu zilumu.

Skārleta: Džeikob?

Džeikobs bija aizņemts. Es varēju just ka, viņš bija ļoti uzbudināts. Džeikobs man neko neatbildēja.

Skārleta: Džeikob, kāds taču var ienākt.
Džeikobs: Un? Mēs jau neko tādu nedaram, tikai...
Skārleta: Tikai kas?
Džeikobs: Mēs varam arī paturpināt, ja tu tā gribi.

Viņš paskatījās uz mani ar neķītrām acīm un smaidu.

Skārleta: Nē, es negribu turpināt.
Džeikobs: Jo?
Skārleta: Mēs varam citreiz? Es vienkārši neesmu garstāvoklī.
Džeikobs: Tu tikai spēlē nepieejamo, man gan liekas, ka tu esi garstāvoklī.

Džeikobs atkal sāka skūpstīt manu kaklu. Es sajutos stulbi, es negribēju Džeikobu atgrūst, bet negribēju turpināt.

Skārleta: Džeikob, beidz.

Viņš nepārstāja. Džeikobs sāka ļoti ļoti agresīvi skūpstīt mani.

Es kritu panikā, nezinot ko darīt. Es atgrūdu Džeikobu liekot viņam nokrist uz zemes.

Džeikobs: Kas tev ir?

Es nedaudz nobijos, jo Džeikobs balss bija ļoti draudīga.

Džeikobs: Es jautāju, kas tev ir?

Viņš piecēlās kājās ar dusmīgu sarkanu seju. Man bija bail, es kritu vēl lielākā panikā, jo nezināju ko darīt.

Tad Džeikobs pagriezās un iesita man pļauku sejā. Es saķēru savu vaigu. Tas sūrstēja.

Skārleta: Nopietni?

Es izplūdu asarās, mana balss trīcēja.

Skārleta: Kāpēc es domāju, ka esi mainījies? Kāpēc es tev uzticējos?

Džeikoba acis nolaidās. Izskatījās, ka viņam ir kauns par izdarīto. Es izskrēju ārā no istabas aizcirsdama aiz sevis durvis.

Ar asarām acīs es skrēju cauri dejojošajam pūlim, līdz mani apstādināja kāda roka. Tas noteikti bija Džeikobs.

Skārleta: Džeikob, izbeidz. Tu mani esi pietiekami sāpi......... Mark?

Es pagriezos un man priekalšā stāvēja Marks.

Marks: Skārlet, tev viss labi?

Es izplūdu asarās un ieskrēju Marka rokās. Man ļoti pietrūka viņa apskāvieni, viņa atbalsts.

Skārleta: Nē, Mark, nekas nav labi.

Marks mani cieši apskāva.

Marks: Nāc, ejam.
Skārleta: Uz kurieni?
Marks: Es tevi aizvedīšu mājās.

Mēs izgājām ārā un iekāpām mašīnā. Taču Marks mašīnu neiedarbināja.

Marks: Pastāsti man, kas notika?
Skārleta: Džeikobs, Džeikobs man...
Marks: Iesita?
Skārleta: Jā, kā tu zini?
Marks: Tas sārtais vaigs visu nodod. Sāp?
Skārleta: Jā, diezgan.
Marks: Džeikobs ir pilnīgs idiots. Kāpēc tu vispār esi ar viņu kopā?

Es negribēju atbildēt uz šo jautājumu, tāpēc vienkārši klusēju.

Marks: Labi, es nerunāšu par to mērgli. Un...
Skārleta: Kas?
Marks: Atceries to meiteni, nu, ar to kuru biju kopā skolas ēdnīcā...
Skārleta: Ammm, njaa laikam.
Marks: Mēs izsķīrāmies, es zinu, ka uzgriezu tev muguru, kad biju ar viņu kopā un...
Skārleta: Mark, tu mani nosauci par ku*i?!
Marks: Piedod, es tā nedomāju. Skārlet, lūdzu, lūdzu piedod..
Skārleta: Nu labi, tad kas būs tālāk? Kad tev uzradīsies jauna draudzenīte tu mani atkal apsaukāsi?
Marks: Tā nenotiks, jo...
Skārleta: Nu, kāpēc tā nenotiks?
Marks: Jo cerams, ka mana nākamā draudzenīte būsi tu...

Marks pieliecās lai mani noskūpstītu.

                  《14 daļas beigas》