Ienaidnieks

12

Skārletas daļa:

Skārleta: Amm, es zinu, es zinu, ka Džeikobs ir mainījies.

Mana balss palika daudz pārliecinošāka, es centos pārliecināt netikai mammu, bet arī pati sevi.

Es pagriezos un sāku klāt uz savas sejas meikapu.

Es dzirdēju, kā manas istabas durvis aizveras un kad pagriezos mamma bija prom.

Džeikobs💗
       Hey, mazā. Es būšu klāt pēc 5 min.

Skārleta:
       Okey. Es jau eju ārā.

Es noskrēju lejā pa kāpnēm. Pa ceļam es ieskatījos spogulī. Jap, viss ir perfekti.

Mamma stāvēja lejā, kāpņu galā.

Mamma: Es zinu, tev riebjas kad esmu sentimenāla. Bet tu esi pieaugusi. Tev ir puisis, tu dodies uz ballīti, aj...

Mamma mani ceiši apskāva.

Skārleta: Nu tu pārspīlē mam... Un es jau, kavēju, atā.

Es izskrēju ārā pa durvīm. Man tiešām šausmīgi riebjas, kad mamma kļūst sentimentāla.

Džeikoba daļa:

Mēs ar draugiem piebraucām pie Skārletas mājas. Viņa izskrēja ārā pa durvīm, un es izkāpu ārā no mašīnas.

Džeikobs: Ammm, čau.

Es knapi pateicu vārdu čau, jo es nepārtraukti skatījos uz Skārletu. Viņas mati, meikaps, un apģērbs bija perfekts. Bet ne tik perfekts, kā viņas skaistā seja un seksīgais augums.

Skārleta: Čau, amm, mēs te tā arī stāvēsim, kamēr tev acis izsprāgs no skatīšanās uz mani.

Viņa pasmaidīja un neduadz iesmējās.

Džeikobs: Ammm, jā nāc..

Es aicināju viņu uz mašīnu, kamēr viņa paņēma manu roku un apķēra to, nolikdama galvu uz mana pleca.

Es atvēru mašīnas durvis, un ļāvu viņai kāpt pirmajai.

Džeikobs: Dāmām priekšroka.

Es pasmaidīju. Skārleta pirms atraudamies no manas rokas, nobučoja manu plecu un iekāpa mašīnā.

Man patīk cik Skārleta nepiespiesti un atbrīvoti izturas, pat ja viņai puisis un ballītes ir kas jauns. Izskatās itkā viņa to darītu katru dienu.

Skārleta: Čau.

Viņa to teica visiem maniem draugiem mašīnā. Kamēr es iekāpu un apsēdos Skārletai blakus, apligdams roku apkārt viņas plecam.

Džonijs: Čau, mazā, tiekamies atkal.

Viņš paskatījās uz Skārletu ar viltīgām acīm.

Džonijs: Atceries pēdējo reizi, kad tikāmies? Nevēlies paturpināt.
Džeikobs: Nē, viņa negrib.

Džeikobs uzkliedza Džonijam. Un Džonijs apklusa.

Pēc kāda brītiņa, mēs bijām klāt.
Mēs piebraucām pie diezgan lielas, turīgas, moderna stila mājas.

Leo: Deamm, Hārvijam no gan ir mājaiņa....
Džeikobs: Skārlet, nāc. Esam klāt.

Es paņēmu Skārletas roku, attaisīju durvis un mēs izkāpām ārā. No mājas puses jau skanēja ļoti skaļa mūzika.

Džeikobs: Nu, iesiem.
Skārleta: Jā.

Skārletas daļa:

Mēs piegājām pie mājas un Džeikobs man atvēra durvis. Mūzika bija ļoti skaļa. Es satvēru Džeikoba roku un mēs abi iegājām iekšā, mums sekoja Džonijs, Leo un pārējie.

Iekšā bija ļoti daudz cilvēku. Visur bija alkahola pudeles, izsmēķētas cigaretes.

Es domāju - Nu to gan es šodien nedarīšu. Man ir tikai 15.

Es sekoju Džeikobam. Viņš mani vilka aizvien dziļāk pūlī. Kamēr gājām Džeikobs sasveicinājās un apskāvās ar gandrīz ikvienu ballītē. Vēl joprojām cieši turot manu roku.

Džeikobs: Nāc, es tevi iepazīstināšu ar maniem draugiem.
Skārleta: Amm, okey.

Mēs aizgājām un apstājāmies kādā zāles malā. Es ieraudzīju puisi kurš kaislīgi skūpstīja kādu meiteni.

Džeikobs: Ejj, hello.

Džeikobs izšķīra abus, puisi un meiteni, kuri skūpstījās. Tad Džeikobs pagrizās pret meiteni.

Džeikobs: Pazūdi, ku*e.

Puisis: Ejj, ko tu manu uzkodiņu aizdzini??
Džeikobs: Tu tādas ku*es kā viņa šovakar dabūsi pa pilno.
Puisis: Un tu jau arī! Šodien blondīnes vai brunetes tavā sarakstā?

Viņi abi runāja itkā es tur nestāvētu. Tad puisi ieraudzīja mani.

Puisis: Uuuu, čau, mazā. Nu šovakar izklaidējies.

Viņš pienāca man ļoti tuvu, aplika savas rokas apkārt manam viduklim, bet tās ātri aizslīdēja uz manu pēcpusi, un iegrābās tajā. Viņš spieda ļoti stipri. Un pieliecās lai mani noskūpstītu.

Džeikobs: Ej, ej, ej... 

Džeikobs atrāva puisi no manis.

                《12 daļas baigas》