Stāsts par meiteni un puisi, Skārletu un Džeikobu. Saka, ka starp naidu un mīlestību ir viens solis. Tad arī par to ir šis stāsts. Patīkamu lasīšanu...
Es uzgāju augšā pa kāpnēm. Iegāju savā istabā un pārģērbos pidžammā. Kā arī sataisīju matus bizē.
Hoppla! Dieses Bild entspricht nicht unseren inhaltlichen Richtlinien. Um mit dem Veröffentlichen fortfahren zu können, entferne es bitte oder lade ein anderes Bild hoch.
Es iekāpu gultā un dzirdēju, kā man novibrē telefons. Es izkāpu no gultas un paskatījos atnākušajā ziņā.
Džeikobs💗 Heyy, mamma galvu nenorāva??
Skārleta Nē, viss labi. Mēs vienkārši parunājām.
Džeikobs💗 Tad labi. Kad teikamies??!
Skārleta Nezinu.
Džeikobs💗 Starpcitu, mani ielūdza uz ballīti šovakar, septiņos. Es cerēju, ka tu arī varēsi tikt...
Skārleta Es arī gribētu iet. Pajautāšu mammai. Atā😘
Džeikobs💗 Atā, cerams teikamies šodien😘😘
Mēs beidzām čatot un es nogāju lejā pa kāpnēm. Mamma mierīgi sēdēja dīvānā un skatījāt tv raidījumu.
Skārleta: Mamm Mamma: Jā, Skārlet? Skārleta: Ammm, Džeikobs mani uzaicināja uz ballīti, šodien, septiņos un es gribēju pa... Mamma: Jā Skārleta: Ammm... Mamma: Jā, tu vari iet uz ballīti, ja tu to protams pati gribi. Skārleta: Tiešām?
Mamma pamāja galvu sakot jā. Un es aizskrēju viņai pretī uz dīvānu. Es viņu ļoti cieši samīļoju.
Skārleta: Paldies, paldies, mam. Man jau likās, ka tu teiksi nē... Mamma: Lūdzu.
Es uzkāpu augšā pa kāpnēm un iegāju savā istabā. Uzreiz uzrakstīju Džeikobam.
Skārleta: Heyy, mamma man atļāva, tā kā iešu.
Džeikobs💗 Yeeess, tad būšu tev pakaļ apmēram pus septiņos, okey?
Skārleta Okey.
Es noliku telefonu, un ieskrēju dušā. Es kārtīgi izmazgāju savus matus. Kad izkāpu ārā no dušas, izžāvēju savus matus ar fēnu. Tālāk nedaudz tos ielokoju vieglās lokās.
Man vēl ir jāizdomā ko vilkšu. Es iegāju atpakaļ savā istabā un atvēru savu skapi.
Skārleta: Ugh, tas nebūs viegli...
Es izskatījos cauri skapim vairākas reizes un nonācu pie ļoti jauka outfita:
Hoppla! Dieses Bild entspricht nicht unseren inhaltlichen Richtlinien. Um mit dem Veröffentlichen fortfahren zu können, entferne es bitte oder lade ein anderes Bild hoch.
Man ļoti patika sava izvēle. Es uzvilku savu abģērba komplektu un ieskatījos spogulī.
Skārleta: Deamm, girl. Tu būsi karstākā meitene ballītē.
Es nedaudz iesmējos un devos tālāk lai uzliktu nedaudz meikapa.
Es dziļi ieskatījos spogulī. Es ieraudzīju savu zilumu uz sejas.
Es domāju - Bāc, es biju pilnībā aizmirsusi par šo zilumu.
Mans smaids lēnām izgaisa. Es zinu, es zinu, ka Džeikobs ir mainījies, bet... Kā es varu būt par to tik ļoti pārliecināta??
Tad, kad biju iegrimusi domās, atvērās izstabas durvis.
Mamma: Nu, esi gatava ballītei?
Mamma ienāca ienāca istabā un apsēdās uz manas gultas.
Skārleta: Amm, tikai nedudz kosmētikas un tad jā..
No manām domām manā balsī bija dzirdams neliels satraukums un bēdas.
Mamma: Kas noticis Skārlet? Tu izklausies diezgan bēdīga. Skārleta: Tas, tas ir šī dēļ...
Es ar pirkstu parādiju uz savu zilumu uz vaiga. Mamma panāca man tuvāk, noglaudīja manu vaigu un samīļoja mani.
Mamma: Skārlet, atceries! Tev nav jābūt kopā ar Džeikobu, ja tu to nevēlies. Skārleta: Mam, es vēlos būt kopā ar viņu, tikai... Mamma: Tikai kas? Tev bail, ka viņš nav mainījies, vai ne? Skārleta: Jā.
Mamma dziļi nopūtās un apsēdās atpakaļ uz manas gultas.
