•••
Yoongi mazliet pasmaida. Mēs abi ejam uz viesistabu un apsēžamies uz dīvāna, skatoties kādu random filmu, jo mēs abi nevaram aizmigt. Tomēr drīz vien mēs abi aizmiegam.
•••
Pēc dažiem mēnešiem
Man rīt sākas vasaras brīvlaiks no 10.klases. Man īstenībā vajadzēja jau būt 11.klasē, bet es sāku iet skolā gadu vēlāk, nekā citi.
Nākamajā dienā, pēc skolas
Es izeju no skolas mazliet priecīga un mani sagaida Yoongi. Viņš saka:"Nu...tagad atkal daži brīvi mēneši, vai ne??" Es saku:"Mhm. Bet es gribu iet uz 12.klasi, nevis 11.klasi. Ko lai es daru??" Yoongi pasniedz man saldējumu un saka:"Nu...tu zini, ir iespējams vasaras laikā pārlekt klasi augstāk." Es saku:"Es zinu. Bet es neesmu pietiekami gudra." Yoongi saka:"Es tev varu palīdzēt." Es jautāju:"Tiešām??" Yoongi pamāj.
Vasaras beigās
Es ieeju direktores vietnieces kabinetā un saku:"Labdien, skolotāja Kim. Jūs zvanījāt." Viņa saka:"Nu jā. Es apkopoju rezultātus, un...tie ir pozitīvi. Tu tiec uz 12.klasi." Es jautāju:"Nopietni??Paldies." Viņa saka:"Nu...tātad. Tu jau visu zini, kas, kur un kā. Tad tiksimies pēc nedēļas." Es pamāju.
Es izeju no skolas un Yoongi, kurš mani tur gaida, saku:"Nu. Paldies tev." Yoongi saka:"You did it." Es saku:"We did it. Thanks." Yoongi saka:"Nu. Tagad tu man esi piecpadsmit pusdienu komplektus parādā." Es jautāju:"Pag, tu to nopietni??" Yoongi saka:"Pilnīgi. Es tevi mācu, tu mani baro.🙂🙂." Es saku:"Labi. Riebeklis. Ejam."
Es pagrūžu viņu vāji, pasmaidu un aizskrienu, sakot:"Taču tad tev mani no sākuma jānoķer." Yoongi sāk skriet man pakaļ un jautā:"Vai tu mani izaicini??" Es saku:"Nē, es tevi izvingrinu." Yoongi saka:"Mani nevajag izvingrināt. Man tāpat ir labi." Es saku:"Sliņķis."
Yoongi saka:"Tas ir nepareizi formulēts manis apraksts. Es labāk teiktu - izcils un gudrs, un skaists puisis, kuram nepatīk būt aktīvam..." Es saku:"Egoists." Viņš pasmīn un tad mēs ejam ēst.
Pēc nedēļas
Es eju mājās no vēlās vakara pastaigas, ir aptuveni 11 vakarā. Es eju ap kādu mazu, šauru ieliņu, kad es izdzirdu kādu balsi sev aiz muguras, kas saka:"Sveika, sirsniņ." Es paātrinu tempu, bet balss saka:"Nu, kur tad skriesi, sirsniņ??"
Es gribu iet vēl ātrāk, bet es pamanu, ka ielas galā ir strupceļš...iela tur beidzas, jo ir liela ķieģeļu siena priekšā. Es apstājos pie sienas un pie manis pienāk balss īpašnieks. Tas ir kāds piedzēries vīrietis ar pudeli vienā rokā un ar cigareti otrā. Viņš, aizmetis pudeli un cigareti, piespiež mani pie sienas.
Es jūtu viņa elpu man uz sejas, tā smird pēc alkohola un cigaretēm. Es neko nesaku, jo esmu nobijusies. Viņš pabāž roku man zem džempera, sakot:"Paspēlēsimies, sirsniņ?? Neuztraucies, tev patiks." Es mēģinu viņu aizstumt prom no sevis, bet viņš ir stiprs. Viņš piebāž savu seju pie manējās, mēģinādams mani noskūpstīt, bet es aizgriežu seju.
Viņš saka:"Nu, nu. Nepretojies labāk." Viņš ar vienu roku saķer manu seju un pagriež to pret savējo. Viņš saka:"Nu, sirsniņ. Gribi papriecāties?? Es apsolu, tev patiks." Viņš mēģina pabāzt roku zem mana krekla, bet es ar celi iesperu viņam pa kājstarpi un taisos skriet prom. Bet viņš saķer manus matus un man tos rauj, sakot:"Ne tik ātri, sīkā maita. Tu paliksi šeit un mani apmierināsi."
Viņš atkal piespiež mani pie sienas un saķer manu seju, mēģinot mani noskūpstīt. Es iespļauju viņam sejā, viņš noslauka siekalas un iesit man pļauku uz sejas. Es saķeru vaigu sāpēs. Viņš atver ar vienu roku bikses, un grasās tās novilkt, kad pēkšņi kāds atrauj viņu no manis. Es vēl neuzdrīkstos izkustēties un man acis ir cieši aizvērtas, es dzirdu dzērāju sakam:"Kas, pie velna??"
Tad es izdzirdu kādu iesitam dzērājam pa seju un sākam:"Pazūdi, pirms es izsaucu policiju. Lasies." Tad es izdzirdu ātrus soļus, kas attālinās. Pie manis pienāk balss īpašnieks un apskauj, sakot:"Min Jee. Min Jee. Viss tagad ir labi." Es atveru acis un tur stāv Yoongi. Es uz viņu paskatos un cieši apskauju. Es pat nepamanu, kurā mirklī, bet es sāku raudāt. Viņš noglauž manus matus un saka:"Viss, viss. Viņš jau ir prom."
Es saku:"Paldies." Viņš beidz apskāvienu un paņem savās rokās manu seju. Viņš saka:"Nekad nesaki paldies par tādām lietām." Tad viņš noslauka manas asaras un saka:"Ejam. Es tevi pavadīšu līdz mājām." Es pamāju un sāku nomierināties.
Mājās
Mani Yoongi apsēdina un uzvāra man tēju. Es pasakos viņam un tad viņš jautā:"Kā jūties??" Es nomurminu:"Jau labāk. Paldies tev." Yoongi apsēžas man blakus, apskauj mani un saka:"Atceries. Par tādām lietām paldies nesaka." Tad viņš paņem telefonu un pasūta ēdienu. Kamēr mēs gaidām ēdienu, Yoongi saka:"Min Jee, šis ir iemesls, kāpēc es NEGRIBU, lai Tu staigā apkārt pa naktīm. Ja Tu gribi kaut kur iet, uzraksti man. Es iešu ar Tevi."
Es paskatos uz viņu un jautāju:"Tev nav nekā labāka, ko darīt ar savu dzīvi, kā pieskatīt nepilngadīgu, nogarlaikojušos bērnu??" Yoongi jautā:"Vai Tu saki, ka tu esi bērns??" Es saku:"Nu i mean....I guess. Bet vai tev nav darbs vai augstskola vai kas tāds??"
Yoongi atbild:"Nu es strādāju pusslodzes darbu ierakstu studijā. Un es brīvajā laikā kompozēju. Bet tas nav nekas nopietns." Es saku:"Pag, ko?? Tev ir jāparāda savas kompozīcijas." Yoongi saka:"Nē. Tās nav labas." Es saku:"Es Tev neticu." Viņš nopūšās.
Pēc pāris dienām
Man beidzas stundas un es izvelku telefonu, jau gribot zvanīt Yoongi, bet tad es dzirdu, ka man kāds pienāk klāt un saka:"Vai Tev manis pietrūka??" Es paskatos uz augšu un tur Yoongi stāv ar mīlīgu smaidu. Es arī pasmaidu un apskauju viņu. Tad saku:"Protams, oppa. Kā Tu vari nepietrūkt??"
Viņš apskauj mani pretī un tad saka:"Tu noteikti man taisījies zvanīt, vai ne?? Tev jau nav citu draugu." Es saku:"Auch. Bet jā, es tev taisni taisījos zvanīt." Viņš pasmejas un es saku:"Okayy, oppa. Tagad trīs nedēļas mums būs brīvlaiks. Vai Tev ir kādi plāni nākamajai nedēļai??"
Viņš nopūšas un saka:"Tāpēc arī esmu šeit. Tu vairākas reizes teici, ka gribi redzēt, ko es daru savā brīvajā laikā." Es pasmaidu un jautāju:"Nopietni, oppa?? Yas. Beidzot." Viņš paņem manu mugursomu no manis un uzliek to uz savas muguras. Es pasmaidu un saku:"Nju paldies, oppa. Tu esi tāds džentelmenis." Viņš pasmaida pretī.
Vēlāk, kad mēs esam nolikuši manā dzīvoklī mantas un, kad es esmu pārģērbusies, mēs ejam uz kādu pamestu rajonu Seolas vidū. "Es pajauttāju Yoongi:"Ko mēs šeit daram?? Es pat nezināju, ka te šādas vietas eksistē."
Te ir sabrukušas un sademolētas mājas ar izdauzītiem logiem un grafiti uz sienām. Yoongi paskatās uz mani un saka:"Redzēsi tūlīt. Bet tev jāapsola, ka tas, ko tu šeit šodien redzēsi, paliks tikai starp mums."
Es saku:"Es apsolu. Kam gan es teiktu?? Tu esi mans vienīgais draugs." Viņš pamāj. Tad mēs pagriežamies aiz kādas ēkas. Tur ir durvis. Yoongi apstājas un izvelk atslēgu. Durvis jau ir atslēgtas un mēs ieejam iekšā. Tad mēs nokāpjam lejā pa kādām kāpnēm. Viņš paskatās uz mani un tad atver kādas durvis priekšā mums.
Un tas, ko es ieraugu, ir totāli negaidīts. Ko es nebūtu gaidījusi no šādas vietas.
P.S - es atvainojos, ka tik ilgi neliku turpinājumu. Bet, ja godīgi, es nezināju, ka tik sen nebiju likusi. LIKE 2 GADI?? what the....pineapple?? Es pat nezināju lol. Bet nu izbaudiet un rakstiet komentārus, ja gribat turpinājumu.
