Meitene kas zaudēja jēgu

17.nodaļa

Attēlā ir redzama Stefānijas izlaiduma kleita :)

---------------------------------------------------------

Man svīda rokas. Pēc pus stundas sāksies izlaidums. Man blakus sēdēja Anna ne labākā stāvoklī.

Apkārt staigāja klases biedri visi skaisti saposušies un arī uzraukti.

Kapēc vajag būt tam sasodītajam satraukumam. Es protams vienmēr atradīšu kur to izlikt.

Mēs ar Annu pēdējā mirklī izdomājām ka mums vajag aizskriet līdz toaletei, nu pareizāk jau Anna, bet mani viņa vienkārši paķēra līdzu.

Kad mēs izgājām no toaletes visi jau sāka stāties pa pāriem. Marets pienāca pie manis un neko nesakot saņēma manu roku un man uzsmaidīja. Es atsmaidīju un mēs gājām stāties savā vietā garajā absolventu ķēdē.

Izejot no skolas mums uzgavilēja garāmgājēji, bet mēs uzsākām ceļu uz estrādi. Ieejot tur mēs saņēmām daudz aplausu, svilpienu un sajūsmas. Mūsu visu sejas rotāja plati smaidi.

Nekas nepēs izsojāt šo brīdi. Nekādas sāpes, slimības un traumas. Nekas.

Mēs apsēdāmies uz mums paredzētiem krēsliem priekšā uz skatuves. Krēsliem bija piesieti krāsaini baloni un krēsli bija izlikti divās rindās. Meitenēm priekšā, zēniem aizmugurē.

Anna apsēdās man blakus un mēs viena otrai veltījām mīļus smaidus. Ak, cik ļoti man viņas pietrūks.

Mūs klases audzinātāja lasīja kādu dzeju par putniem kas pieaug un atstāj ligzdu. Bija sajūta ka kuru katru brīdi man sāks līt asaras.

Mēs pateicāmies skolotājiem par šiem gadiem kurus viņi mūs pacietuši pateicām pa kādam labam vārdam un uzdāvinājām puķes.

Tad sākās stipendiju un apliecību izdalīšana. Pie katra no mums skolotāja nolasīja ko klases biedri par mums domā.

-Stipendiju, apliecību un paticību par aktīvu iesaistīšanos skolas darbā, izcilām sekmēm un sirds siltumu... Stefānija Reilla!-

Es piecēlos un gāju saņemt papīrus no skolas direktora.

Tikmēr skolotāja lasīja to kā klasesbiedri ir mani noraksturojuši. Tas tika lasīts katram no mums.

-Klasesbiedri par Sefāniju saka ka viņa ir klusa kamēr viņu nepazīst un nepārspējami skaļa kad viņu iepazīst. Jautra, atraktīva, saprotoša, centīga, čakla, uzticama un sirsnīga. Ar Stefu nekad nav garlaicīgi. Vienmēr izdomās kā padarīt kādam dienu labāku.- es jutos... Tik fantastiski. Tik daudzi ir par mani izteikušu tik daudz labu vārdu!

Un tad atskanēja aplausi, nāca apsveicēji ar ziediem. Es saņēmu ziedus no saviem skolotājiem, draugiem un arī no Annas ģimenes milzīgu pušķi ar ziediem. Lai kompensētu manus vecākus. Tas ir tik skumji.

Taču ne šodien, šodien es vienkārši neļaušu sev skumt. Priekšā ir vēl tik daudz! Izlaidums vēl nav beidzies. Un tad vēl četras dienas viesu namā kopā ar savu klasi.

Mēs izdomājām sarīkot atvadu ballīti. Garu tusiņu ar dejām, ēdienu un filmām. Un ja pazīst mūs tad zin ka mēs noteikti izdomāsim vēl daudz ko traku.