Jauniņais.

Nails

Es piecēlos bija 07:40.Jauki es jau kavēju.
Ātri apğērbos un skrēju ārā.Ārā satiku šoferi.
-Tu kavē!
-Paldies ka pateici.Nepamanīju.
-Kāpēc neviens mani nepamodināja?-es nokliedzos pa visu māju.
-Neviena izņemot mūs nav mājā.
-A kur visi ir?
-Izskatās ka es zinu?
-Nē.
-Tu skolu kavē.
-Zinu.Ejam.
Mēs abi iekāpām mašīnā un braucām uz skolu.Ātri atvēru durvis un skrēju uz skolu.
Ieskrējusi skolā devos uz klasi.Ieejot klasē man tika pievērsti acuskatieni kurus es ignorēju.Klases priekšā stāvēja puisis.
-Atvainojos ka nokavēju!
-Nekas.Sēdies.-Skolotājs norādīja man uz vietu.-Tātad šis ir jūsu jaunais klasesbiedrs Nails.Lūdzu izturieties draudzīgi.
Visi sāka sačukstēties.Nails pārlaida skatienu pāri klasei un sāka nākt uz manu pusi.
-Vai šeit ir brīvs?
-Nē zini aizņemts.-Dusmīgi norūcu.Pamanīju ka puiša acis satumst.Viņš nebija to pelnijis.
-Sēdi tak!
Viņš lēnām apsēdās.
-Kā tevi sauc?-Viņš lēnām pajautāja.
-Nav vienalga?
Viņš apklusa uz visu stundu.Kad stunda beidzās es gāju uz nākamo stundu.Es visu laiku jutu ka viņš man seko.Iegāju klase un apsēdos savā vietā.Nails nāca pie manis bet pie viņa pieskrēja mana bijusi draudzene.
-Sveiks Nail.Nāc sēdi ar mani.
-Nē.
-Tu ko?Labāk sēdi ar atpalikušu govi?
Neko neteigdams viņš apsēdās man blakus.Tāpagāja stundas.Pēc stundām ejot pa gaiteni  Tara mani pagrūda un es uzkritu virsu Elzai pec tam Elza mani pagrūda un es nokritu.Visi mani klasesbiedri izņemot Mariju sāka man sper pa vēderu un seju.Es centos kaut cik aizsargāt galvu bet vetīgi.Kāds mani nostādīja kājās un kārtīgi pagrūda un es iekritu Naila rokās .
-Neuztrausies Ela.Es tev palīdzēšu- Viņš klusi teica-Viss būs labi.
-Ko tu dari?-Tara jautāja Nailam.
-Kā redzi palīdzu.-Viņš atcirta un malīdzēja man tikt līdz soliņam.Visi aizgāja.
-Tev vajag uz slimīcu.
-Ne nevajag.-Es piecēlos un jutu ka krītu.Nails mani noķēra un pacēla uz rokām.Tad viņš mani nesa.Vairāk no tās dienas es  neko neatceros.Tikkai tumsu....