Jauniņais.

Nezināmais.

Ieskats.
Mana sirds šķietami salecās izdzirdot mana telefona vibrāciju.
Es ātri pasniedzos pēc tā un uzspiedu uz zīmīti Ziņas.
Atvērusi tās man parādījās viena jauna ziņa.Uzspiedusi uz to es sāku sarakstīties.

Viņš:Sveika.....
Es:Sveiks....
Viņš:Kā jūties?Vai esi gatava satikt mani?
Es:Jūtos labi tikkai mazliet esmu uztraukusies.Protams ka esmu.
Viņš:Tad nāc.

Es izskrēju no mājas un skrēju pa viņa norādītājām zīmēm.

Kad biju tikusi gandrīz lidz īstajai vietai es sastingu.
Man priekšā bija kapi.
Tukši un tumši.
Tie drīzāk bija pamesti kapi.

Brīdi svārstījusies es tomēr iegāju iekšā.
Tieši pie pašiem ieejas vārtiem mans telefons novibrēja.

Viņš:Ej pa labi un tad vēlreiz pa labi.

Palūkojusies uz norādīto vietu es noskurinājos.
Tur neviena nebija.Un tomēr es gāju.
Norādītajā vieta bija pusmuižu vecs soliņš un krusts.
Nolemu ka viņš joko tikkai un es aizsutiju viņam ziņu.

Es:Kur tu esi?

Klusums.Viņš neatbildēja ne pēc 3 minūtēm ne pec 10 minūtēm.
Man palika visai neērti un es sāku lūkoties apkārt.
Uz viena koka zara sēdēja vārna.Un nevis maza bet gan liela.
Tik lielu vēl nebiju sastapusi.
Kad ta ieraudzīja ka es uz viņu skatos iekliegusies ta aizlidoja.

Dīvaini.

Es pie sevis nodomāju.
Kad arī pēc 15 minūtēm nebija nekadas ziņas no puiša es domāju doties prom bet aizķērusies aiz koka saknes es nogāzos gandrīz apgāzdama krustu.

Un tad es sastingu.

Uz vecā koka krusta bija rakstīts.

Mareks Sarlendro
          Miris
     1943. gadā.

Mana seja strauji nobālēja un likās ka es ģīpšu.

Tas nebija iespējams.
    
Tas nevarēja but viņš......

Tev pienākusi ziņa.
Pirmā daļa.
        [1]

Viss sašķīda sīkos stikla gabaliņos.
Man acīs saskrēja asaras.
Kāpēc?
Tas bija viss ko es nodomāju pirms skreidama aizcirtu durvis.
Es jutos tik slikti ka nezināju ko darīt.
Kad biju pie tilta vienīgais kas iešāvās galvā bija nolekt no tā.
Es izkāpu uz tilta vidus daļas un pārkāpu pāri margām un nostājos.
Kad biju jau gatava lecienam mans telefons novibrēja.
Tas bija dīvaini bet es tomēr paņēmu un izņēmu to no kabatas.
Man bija pienākusi viena ziņa no nezināma nummura.

Nezināmais:Nedari to!Tu vēlāk to nožēlosi.

Manas acis pārsteigumā iepletās.
Ka viņš zināja ko es daru ja neviena tuvumā šeit nav?
Nolemu atbildet.

Es:Kā tu zini ko es daru?

Pēc 1 minūtes.

Nezināmais:Noslepums......
Es:Tu joko?
Nezināmais:Nē.Es zinu ka tev sāp jo tavs puisis tevi krāpj ar tavu draudzeni bet tomēr tās nav pasaules beigas.Tev vēl visa dzīve priekšā.
Es:Kā tu visu to zini?Man nav dēļ kā dzīvot...
Nezināmais:Noslepums...
Nezināmais:Dzīvo dēļ manis....
Es:Tapēc jo..?
Nezināmais:Jo....kāp tak vienreiz uz tilta atpakaļ.

Un tikkai tad es sapratu ka vēl joprojām turos pie tilta margām.
Uzmanīgi es pārkāpu pari margām atpakaļ uz tilta virsmu.
Pfuuu.......
Atkal telefons novibrēja.

Nezināmais:Malace.

Hmm.....kas viņš ir?

Es:Kas tu esi?Un kur dabūji numuru manu?
Nezināmais:Cilveks.Puisis.
Nezināmais:Noslēpums.
Es:Tas ļoti daudz ko izsaka.
Es:Tu esi tik noslēpumains...
Nezināmais:Es zinu.
Es:Zini es iešu mājas.

Un viss.Ar viss es domāju ka mans telefons nosprāga.
Vienmer man beidzas baterija tad kad man viņu viss vairāk ir vajadzīga.
Vienmēr.
Bet tomēr......es lēnā solī devos uz māju pusi.
Tas nebija diezgan aizraujoši un vienigais par ko es varēju domat bija viņš...
Kas ir viņš...?
Kad biju jau nonākusi pie mājas bija jau vakars un es biju ļoti nogurusi.
Jo kā lai pasaka...mana bijušā puiša mājā atradās otrupus pilsētai un mana šeit.
Un visu šo gabalu es gāju ar kājām.
Manas nabaga kājas.
Kad iegāju mājā mani sagaidīja uztraukusies mamma un tētis.Viņi jau bija pilnībā gatavi mani norāt bet es mierigi pārgāju viņiem garām uz savu istabu.
Tur es pieliku lādēties telefonu un saklāju gultu kā arī uzvilku pidžamu.
Un tad es pēdējo reizi ielūkojos telefonā.Viena jauna ziņa.

Viņš:Arlabunakti skaitā.....

Aww cik mīļi bet tomēr kas viņš pie joda ir?
Ughh.....es to nekad nezināšu.
Uzrakstijusi viņam ziņu es devos gulēt.

Es:Arlabunakti....noslepumainais.....

Heiiiii!!!

Nu ko lasītāji esmu beidzot uzrakstījusi jauno daļu.
Šeit tikkai vēl nav pieminēts jaunās varones vārds bet es domāju ka drīzumā jūs to uzzināsiet....
Piedodies ka tik ilgi nebija jaunas daļas jo man wattpads sāka ņiķoties un mest mani ārā😅

Nu ko būtu jauki ja jūs ierakstītu komentāros kā jums patika šī daļa un vai vispār patika......

Spiediet zvaigzniti un esat laimīgi😂

Mīlu jūs😘

Jūsu rakstniece...