Jauniņais.

Dāvanas.

Es piecēlos jo kāds uzlēja man virsū ūdeni.Aukstu.
-Par ko tas?
-Apsveicam dzimenē.
Papagailis ar vāveri smiedamies teica.
-Nu paldies.
Viņas pasniedza man kasti.
-Atveri!
Es atvēru un ieraudzīju ka tur gulēja balts pūkains kaķēns.
-Mjau!Mjau!
Tas mjaudēja.
-Paldies jums meitenes.
-Lūdzu.
Pēkšņi kāds piebungāja pie durvīm un iegāja iekšā.
-Dā...riuss?Ko tu šeit dari?
-Atnācu apsveikt tevi!
Viņš pastiepa man sārtu kastīti.To atverot es pārstāju elpot.
Tur buja skaista sudrabota ķēdīte ar zilu dārgakmens kulonu sirds formā.
-Tas...man?
-Jā....ļauj palīdzēt.
Viņš izņēma to no kastītes un uzvilka man uz kakla.
-Kur tu to dabūji?
-Noslēpums.
Viņš uzspieda man skūpstu uz vaiga un aizgāja.Es protams nosārku.
-Ooooo un kas tas tikko bija?
Vāvere ziņkārīgi jautāja.
-Nekas.
Es ātri izskrēju laukā paelpot svaigu gaisu.Pie reizes paņēmu kaķēnu līdzi.
-Es tevi saukšu par Sniegpārslu.
-Mjau!
Ieņaudējās kaķēns kā apstiprinājumu.
Laikam jau šīs ir labākās dāvanas kas man ir bijušas.....