Draudzība-mīlestības sākums.

^1^

Ir sestdienas rīts un kā jau katru sestdienu Jūliju pieceļ mamma,lai viņa nenogulētu visu dienu.
-Labrīt,Jūlij!Laiks celties!
Jūlija miegaina paskatās uz mammu un tad uz pulksteni sacīdama
-Kādēļ Tu šorīt mani piecēli agrāk nekā parasti?
Māte ar viltīgu smaidu uzsmaida Jūlijai un atsaka-Šodien mēs iesim apciemot jaunos kaimiņus.
-Jaunos kaimiņus? Jūlija izlekdama  no gultas pieskrēja pie loga. Tur viņa ieraudzīja mašīnu,kurā bija sakrāmētas visādas lietas un cilvēkus,kas nesa mantas no mašīnas.
-Vai mums tiešām tur jāiet?Jūlija satraukti jautājai mammai,kurai vēljoprojām bija tas viltīgais smaids.
-Protams,Jūl,savādāk būs nepieklājīgi. Māte atteica un turpināja-Tur ir arī puisis,ar kuru Tu varētu sadraudzēties.Un atkal viņa uzsmaidija ar savu viltīgo smaidu.
-Puisis?Sadraudzēties?Jūlija nedaudz satraukta atsaka.
-Kāpēc gan ne?Būtu labi,ja Tu sadraudzētos ar kādu un pavadītu laiku ārā.Māte viltīgi noteica un ar savu viltīgo smaidu iziet no istabas.
-Labi,Jūlij,tā ir tikai viena reize,kad Tev būs jāsatiek tas puisis!Jūlija mierinādama sevu stāsta sev.Tad Jūlija izkāpa no gultas un piegāja pie sava skapja domādama un sacīdama-Ko gan es varētu vilkt? Nevajag neko uzkrītošu,tā būs tikai jauno kaimiņu apciemošana.
Meitene ātri izvilka no skapja savus džinsus ar caurumiem un rūtainu T-kreklu. Jūlija sağērbā un noskrēja lejā.
-Nu vai esi saposusies?Tētis ar tādu pašu viltīgu smaidu kā mammai uzsmaidija un jautāja.
-Ko tur daudz posties,tā ir tikai jauni kaimiņu apciemošana?!Ar nelielu,bet viltīgu smaidu Jūlija atcirta tētim.
Pēctam Jūlija atvēra ledusskapi un domāja,ko varētu apēst brokastīs.
-Skapītī ir pārslas vēl,ja vēlies!Mamma redzēdama,kad Jūlija kautko meklē sacija.
-Paldies!Jūlija pateikdamās pasmaidija mammai un izņēma pārslas no skapīša un aplēja tās ar pienu.
Kad brokastis bija paēstas visa ğimene devā pie kaimiņiem,mašīna,kas pirmīt stāvēja pie mājas nu jau bija prom. -Laikam jau būs iekārtojušies!Tētis skatīdamies apkārt sacija. Tad viņi piegāja pie durvīm. Mamma piestūma Jūliju sev priekšā un piezvanija pie durvīm. Pēkšņi atvērā durvis un Jūlija tur ieraudzija...

_______________________________________