Draudzība-mīlestības sākums.

^12^

           Kristapa ziņas....
-Labrīt!
-Satiekamies pie soliņa,kur vakar tikāmies!

Jūlija nodomā,kāpēc viņš gribēja satikties tieši tur.. un tad viņa aizrakstija atpakaļ..
J-Nu labi,kautkas noticis?
K-Vēlāk izstāstīšu.

Jūlija izlīda no gultas,iegāja dušā. Pēctam viņa sataisija matus,nedaudz iečirkoja tos. Tad piegāja pie skapja un centās atrast drēbes ko vilkt šodien un tad viņa atrada pelēku džemperkleitu... un uzvilka baltas kedas. Pēc dažām minūtēm viņa gāja lejā brokastīs,bet šoreiz viņa ēda vafeles,ko mamma bija uztaisijusi.
Paēdusi viņa uzskrēja pēc somas un telefona un tad nu devās. Tikusi līdz soliņam viņa pamanija,ka Kristaps ir noliecis galvu un pār viņa vaigiem rit asaras... Jūlija apsēdās blakus un mīļi pavaicāja..
J-Kristap,kas noticis?
K-Māte ar Tēvu strīdas
J-Par ko?
K-Aii,par visu ko.
J-Un kāpēc Tu raudi?
K-Viņi grib mani vest uz bērnunamu.
J-Nē,tā nedrīkst...kapēc?
K-Lai man nesāpētu..
J-Tev sāpēs vēl vairāk,ja viņi aizvedīs Tevi uz bērnunamu...
Pār Kristapa vaigiem sāka ritēt vairāk asaru un Jūlija cieši samīļoja Kristapu un jautāja..
J-Kad viņi taisās Tevi vest prom?
K-Rīt..
J-Jau rīt?Nē,tā nevar,Tu man esi vajadzīgs.
Kristaps paskatijās uz Jūliju un noteica.
K-Tu man arī! Pat vairāk nekā Tu domā!
Un Jūlija saķēra galvu savās rokās un viņai pār vaigiem sāka ritēt asaras,bet Kristaps viņu cieši apskāva un teica-Tu vienmēr būsi man sirdī un es Tevi nekad neaizmirsīšu!
J-Tu arī būsi manā sirdī un es Tevi mīlēšu vienmēr,lai cik tālu mēs viens no otra atrastos.
Un tad Kristaps noskūpstija Jūliju,jo viņš nekad,izņemot vecākus,nebija nozīmējis tik daudz kādam.
Un Jūlija pat nenosarka.
J-Varbūt šodien uz skolu neejam?
K-Labi,bet ko mēs darīsim?
J-Aiziesim uz to ēku,kur bijām pirmajā tikšanās reizē.
K-Nu labi,ejam.

Kad viņi abi bijuši tikuši līdz ēkai,pirms ejot iekšâ Kristaps pasniedza roku Jūlijai un abi devās augšup. Viņi tur nosēdēja pus dienu,runājoties par nākotni,viņiem.
Bet Kristapam bija jādodas krāmēt mantas un tāpēc viņi devās mājup. Pirms ejot katrs uz savu pusi Jūlija noteica-Es Tevi Mīlu!
K-Es Tevi arī,Jūlij!
Pār Jūlijas vaigiem atkal noritēja asaras un Kristaps viņu iekļāva savā apskāvienā. Un tad nu abi devā katrs uz savu pusi.
Jūlija ieejot iekšā iegāja viesistabā,kur bija viņas māte un māte redzēdama,ka Jūlija ir raudājusi jautāja-Kas noticis?
J-Kristapu vedīs uz bērnunamu.
M(māte)-Kāpēc?
J-Jo abi vecāki strīdas un lai Kristapam nesāpētu viņu vedīs uz bērnunamu.
M-Nē,tur ir kautkas nopietnāks manšķiet. Rīt aiziešu aprunāties,bet Tu ej paēst un gulēt.
J-Labi,mamm. Paldies..

Jūlija paēda un tad apsēdās savā istabā uz grīdas un paņēma telefonu.
Viņa izdomāja ielikt instagramā bildi,kur ir kopā ar Kristapu un aprakstā viņa uzlika-😔💕.
Un protams ietagoja Kristapu.
Pēc pāris minūtēm Kristaps zem bildes uzrakstija-😿😻💕.
Un tad Jūlija sāka raudāt,bet šoreiz viņa nebija Kristapa apskāvienā,kad viņa bija jau nedaudz norimusies,viņa iegāja dušā un nolēma iet gulēt...

Nākamajā rītā...
Jūlija pie gultas atrada zīmīti no mammas un tajā bija rakstīts...

P.S. Zīmītes saturs būs nākamajā daļā!💕⛤