Draudzība-mīlestības sākums.

^15^

Kristaps apskaujot Jūliju noteica-Es priecājos,ka Tu ienāci manā istabā!
J-Es priecājos,ka pazīstu Tevi.
Un abi atkal apskāvās. Tad abi nolēma iet mājā. Bet Jūlija atcerējâs,ka tas ko mamma teica nebija viss un viņa bija domīga un noraizējusies reizē. Kristaps nesaprata,kas notiek..
K-Kas Tev?
J-Ammhh,nekas.
K-Es Tev neticu,kāpēc Tu vairs nepriecājies?
J-Es priecājos,viss ir kārtībā. Neuztraucies...
Kristaps nokāra galvu..
Tikuši līdz ierastajai taciņai Jūlija sāka vairāk satraukties,bet to neiztrādija Kristapam,lai nebūtu lieku jautājumu.
K-Tad jau līdz rītdienai,laikam!
J-Mjā,laikam gan. Atāa!
K-Vēlreiz Paldies! Atâ!
Abi apskāvās un devās mājup.
 

Jūlijas skatapunkts...
Jūlija iegāja mājā un uzreiz meklēja māti,lai pēc iespējas ātrāk tiktu tam pāri.
M-Jūlij?
J-Mammu?
Māte sēdēja virtuvē un dzēra tēju.
J-Nu stāsti,kas notiek.
M-Es runāju ar Kristapa māti un kā jau domāju,strīds nav īstais iemesls,bet gan...
Māte nokāra galvu un ar skumjām acīm paskatijās uz Jūliju.
J-Kas ir?
K-Iemesls ir pats Kristaps.
J-Ko? Kā?Kapēc?
M-Tikai nomierinies....
J-Saki  taču..
M-Kristapam ir slimība,ko atklāja bērnībā un tad ārsti viņas deva vēl 15 gadus ko dzīvot apmēram..
J-NĒ,KO? Viņam ir jau 17.
M-Nesatraucies,tam ir risinājums,paši vecāki nevar samaksāt par operāciju,bet es solijos palīdzēt,jo zinu,ka Tev tas ir ļoti svarīgi.
J-Ak,mamma...Tu esi zelts!Bet mums ir tāda nauda?
M-Nu tik daudz nav,bet lielākā daļa nauda ir jau savākta.
J-Daudz vēl vajag?
M-Tikai nedaudz,bet es domāju,ja Tu iestātos kādā darbā,mēs spētu savākt visu summu.
J-Labi,protams.
M-Bet Kristapam to pateiksim tikai pirms operācijas dienas.
J-Labi,būs grūti,bet ir tā vērts.
Jūlija sēdēja,domāja,tāpat kā māte,līdz klusumu pārtrauca Jūlija-Kur man strādāt?
M-Es jau par to padomāju.
Kaimiņiem pretējā mājā vajag apkopēju,kas iztīra māju,izravē dārzu,darbs 4h.
J-Uhh,nu labi.
M-Piekrīti?
J-Protams.

Kristapa skatapunkts..
Ieejot mājā māte jau steidzās klāt un apskāva Kristapu. Viņš bija neizpratnē,bet apskāva māti.
M-Piedod,tā nebija pareiza izvēle,es nožēloju to ko mēs izdomājām,piedod.
K-Kāpēc Jūs tā gribējāt darīt?Es esmi Jūsu miesīgais dēls?
M-Piedod,bet mums likās,ka šis strīds nebeigsies un mums būs jāšķiras,bet Tev tas ļoti sāpētu,tāpēc.
Kristaps vēlreiz apskāva māti.
Pēctam viņš uzgāja uz istabu un apgūlās gultā,bet apskatoties telefonā,viņš saprata,ka Jūlija nav rakstijusi viņam un tas ir dīvaini,tāpēc viņš pats uzrakstija viņai.
-Čau,ko dari?Esi aizņemta?
J-Hello,es tikko paēdu,neesmu aizņemta.
K-Tu parasti uzraksti man,ka aizej mājā.
J-Piedod,runāju ar mammu
K-Par ko?
J-Par sarunu ar Tavu mammu,nekā īpaśa.
K-Nu labi,tad rīt tiekamies?
J-Jā,bet pusdienslaikā!
K-Kapēc tad?
J-Jo no rīta man darbs.
K-Darbs?
J-Jā,mamma pieteica mani.
K-Nu labi,skaidrs.
J-Piedod
K-Viss kārtībā.

No Jūlijas skatapunkta...
Viņs gulēja gultā un domāja,kā lai pēc iespējas ātrām savāc naudu un kā paziņot to visu Kristapam. -Operācija ir jau pēc 2 nedēļām.Viņa pie sevis domâja. Pēctam viņa iegāj dušā un nomierinājās. Vēlāk viņa gāja gulēt.