Draudzība-mīlestības sākums.

^5^

Un tur pie mājas sēdēja Kristaps. Kad Jūlija tuvojās mājai Kristaps piecēlās un atstutējās pret nojumītes stabu.
Jūlija piegāja tuvāk un pētīdama Kristapu noteica-Kas ir,nevari atrast ceļu uz māju vai varbūt aizmirsi jau kur dzīvo ,sīkais?Kristaps nosmējās,paskatijās uz leju un tad uz Jūliju un ar piezeminātu balsi teica-Es zinu kur ir mana māja un es tikai vēlējos uzzināt Patrīcijas telefona numuru.
-Priekškam Tev vajag to?
-Kāda Tev starpība? Kristaps pārgrieza acis(ceru,ka sapratīsiet kā tas bija domāts) un atkal pavērsa acu skatienu pret Jūliju.
-Nu vispār liela,viņa ir mana labākā draudzene un netaisos izdaiļāt svešiem cilvēkiem viņas numuru!Jūlija attēlodama Kristapu arī pārgrieza acis un turpināja skatīties uz viņu.Kristaps tikai nosmaidija un paskatijās uz zemi.
-Tu esi interesanta!
-Labā nozīmē vai dīvainā?Jūlija neizpratnē skatijās uz Kristapu un domāja.
-Labā,aaammm,nē,tas ir...dīvainā!Kristaps nosarka un ātriem soļiem devās uz savas mājas pusi.
Jūlija arī devās iekšā mājā.Viņa paēda un tad izdomāja parunāt ar Patrīciju pa telefonu,lai izstāstītu šo notikumu.
Viņa iekārtojās gultā un zvanija.
J-Čau,Patij!
P-Čau,Jūlij!
J-Es Tev gribu izstāstīt kautko...
P-Klausos..
J-Ejot uz māju pa taciņu es ieraudziju,ka kāds sēž pie manas mājas,es no sākuma nesapratu,kas tas ir,bet pieejot tuvāk es sapratu.Uzminu nu,kas tas bija?
P-Amm,es nevaru iedomāties?!?
J-Akkk,Kristaps!
P-Jauniņais?Patrīcija izklausijās pārsteigta un izbrīnīta.
J-Uzmini,ko viņš gribēja?
P-Iziet ar Tevi ārā?
Jūlija sarkastiski pasmējās un naidīga noteica.
J-Nē,viņš gribēja Tavu numuru
P-Manu numuru? Patrīcija nedaudz pieklusināja savu balsi un būdama neizpratnē un vēl laimīga arī,pajautāja.
J-Jā,Tavu,bet es neiedevu!
P-Kāpēc?
J-Jo notika kautkas dīvains.
P-Uzmanīgi klausos..
J-Viņa pateica,ka esmu interesanta,bet es pajautāju kādā nozīmē,labā vai dīvainā..Viņs man pateica tā"Labā,amm nē,tas ir dīvainā" un tad nosarkdams aizgāja uz māju.
P-Tas bija dīvaini,bet tajā pašā laikā jauki!
J-Jā,nu labi,parunāsim par to rīt skolā,labi?Man jāiet gulēt.
P-Labi,es arī iešu,saldus sapņus Tev!
J-Paldies,Tev arī saldus!
Un tad viņa nospieda un telefonā ieraudzija...