Draudzība-mīlestības sākums.

^21^

Tad Jūlija uzskrēja pārģērbties,tā kā ārā bija silts,viņa uzvilka šortus un T-kreklu.Atnāca Kristaps un savāca savas mantas,nerunājot pat ar Jūliju. Un tad Jūlija pamanija,ka Kristaps savāds palika,viņa piegāja pie viņa un no mugurpuses samīļoja,viņš pārtrauca vākt mantas un uzlika rokas uz Jūlijas rokām un Jūlija pajautāja- Tev viss kārtībā?
K-Jā,kāpēc gan lai nebūtu?
J-Tu paliki savāds.
K-Viss ir kārtībā.
J-Tiešām?
K-Jā. Viņš pagriezās pret Jūliju un apskāva viņu.
Tad nu Jūlija skrēja uz darbu,bet Kristaps devās uz savu māju.

No Jūlijas skatapunkta...
Viņa iegāja kaimiņu mājā,bet šoreiz visi bija mājā.J-Labrīīīiit!
K(kaimiņi)-Labrīt Jūlij!
J-Kas man šodien jādara?
K-Šodien Tu varētu izravēt dobes.
J-Labi.
K-Raivo parādīs kur viss atrodas.
Tad viņi pasauca Raivi un tad nu abi gājām ārā. Viņš parādija,kuras dobes jāravē un iedeva kapli.
Viņa sāka ravēt līdz viņai ievibrējās telfons,viņa apskatijās un bija atnākusi īsziņa no Kristapa...
K-Jauns pielūdzējs?
Jūlija pavērsa skatienu un viņa ieraudzija Kristapu,viņš sēdēja uz logs.
J-Nē,manējais tagad sēž uz loga.😏
K-Heh...
Un tad Jūlija atsāka darbu.
 

Pēc 4h sēdēšanas dobē viņa beidzu darbu. Viņa izdomāja aiziet līdz veikalam,bet pirmstam aizgāja pēc maka uz māju un pie Kristaps,bet pieklauvējot pie durvīm, durvis atvēra Kristapa mamma un tad Jūlija jautāja- Kristaps ir?
K.mamma-Ir,bet laukā neies.
J-Kāpēc?
K-Viņam palika slikti,ar katru dienu paliek sliktāk.
J-Es drīkstu viņu apraudzīt?
K.mamma-Protams,viņš savā istabā guļ.
Tad Jūlija aizgāja uz istabu un piesteidzās pie Kristapa,iedeva buču un Kristaps pasmaidija drusku.
J-Kas Tev notika?
K-Galva griezās un es nokritu pa trepēm.
J-No kā?
K-Nezinu,Mamma dīvaina palikusi..
J-Kapēc?
K-Izskatās,ka viņa grib kautko teikt,bet nesaka.
Un tad Jūlija nolieca galvu.
K-Kas notika?
J-Kristap,es zinu ko viņa grib Tev teikt...
K-Ko tad?
J...