Draudzība-mīlestības sākums.

^17^

Viņa ieraudzija,ka uz viņu skatās puisis,ko no rīta viņa satika,viņa uzsmaidija un aizgriezās.
K-Kas tāds ir?
J-Kaimiņš no pretējās mājas.
K-No tās mājas,kurā Tu strādā?
J-Jā.
Varēja redzēt,ka Kristaps kļuva greizsirdīgs. Viņš gribēja izdarīt kautko tādu,lai tas puisis redzētu,ka Jūlija ir viņa meitene. Vispirms viņš aizlika Jūlijas matu šķipsnu aiz auss,Jūlija tikai nosmaidija. Pēc brīža viņš saņēma Jūlijas rokas. Jūlija saprata,ka viņš ir greizsirdīgs un viņa noteica-Nav iemesla Kristap tai...
K-Kam?
J-Greizsirdībai..
K-Man nav greizsirdības..
J-Es redzu,ka ir,Tu nekad man neko tādu nedari.
K-Ehh,Piedod,jā ir..
J-Būs labi.
Un tad Jūlija iedeva buču Kristapam uz vaiga un Kristaps saprata,ka nav pamata greizsirdībai.
Pēc kāda laika viņi devās uz mājām,bet piestāja parkā pasēdēt.
Kristps pamanija,ka Jūlija dreb un tad viņš teica-Še,ņem manu džemperi!
J-Tev paśam vajag!
K-Es iztikšu,ņem!
J-Nē,Tu saslimsi!
Kristaps novilka savu džemperi un uzvilka to Jūlijai virsū.

No Kristapa skatapunkta...
-Akkk,viņai piestāv tas džemperis...
Un tad viņš kādu brīdi skatijās uz Jūliju,bet tad saprata,ka pa ilgu jau.
J-Kas ir?Kāpēc Tu tā skaties?
K-Joo..Tu esi skaista!
Jūlija nosarka,pasmaidija un nolieca galvu atkal pasmaidīdama.
J-Paldies!
Un tad Kristaps aplika savu roku Jūlijai un piespieda sev tuvāk.
J-Negribi šonakt palikt pie manis?
K-Nūu,var jau,bet...
J-Bet?
K-Domā mūsu vecāki atļaus?
J-Jāpajautā.
Jūlija uzrakstija savai mammai un viņa atļāva un tad Jūlijas mamma pierunāja arī Kristapa vecākus.
Tad nu abi vispirms devās pie Kristapa. Iegājuši mājā viņi apstājās pie viesistabas un Jūlija pamanot Kristapa vecākus noteica-Labvakar!
V(Vecāki)-Sveika,Jūlij!
Abi aši uzgāja uz Kristapa istabu un Jūlija bija neizpratnē,jo viņa neiedomājās,ka puiša istaba var izskatīties tā. Tā bija kārtīga,katra lieta savā plauktā. Jūlija stāvēja un vēroja istabu un Kristaps smejoties noteica-Labāk apsēdies,ka nenogæzies vēl.
J-Kas to būtu domājis?
K-Kas ir?
J-Puisim tik kārtīga istaba.
K-Jā,gadās.
Un viņš nedaudz iesmējās.
Jūlija apsēdās un skatijās uz Kristapa,viņa bija aizdomājusies.Kristaps pārtrauca krāmēt un apsēdās Jūlijai blakus un jautāja-Tev viss labi?
J-Jā,labāk nevar būt.
Viņa pasmaidija Kristapam un uzlika galvu uz Kristapa pleca.
Kristaps apķēra Jūliju.
Bet tad šo brīdi pārtrauca mamma,kas ienāca istaba un jautāja-Jūs varbūt gribat paēst?
Un tad Kristaps paskatijās uz Jūliju un noteica-Jâ,varētu.
Tad abi devās lejā. Visi pie galda runāja,apsprieda Kristapu,bet Kristapam jau nedaudz kauns palika,jo bija runa arī par Kristapa bērnību.
Paēduši abi uzkāpa atkal uz Kristapa istabu un Kristaps pabeidz krāmēt savu somu. Jūlija tikmēr stāvēja pie vienas no sienām uz kuras bija salīmētas bildes. Tad Kristaps piegāja pie Jūlijas apķēra no sāna un jautāja-Patīk?
J-Jā,ļoti.
Un tad Kristaps samīļoja Jūliju.
Pēc 5 minūšu stăvēšanas apskāvienā abi nolēma iet pie Jūlijas.
Kad abi iegāja pie Jūlijas vecāki jau viņus sagaidija un teica-Labvakar,Kristap!
K-Labsvakars!
J.mamma-Jūs ēdīsiet kautko?
J-Nē,mammu,mēs pie Kristapa paēdām.
J.mamma-Nu labi.
Un tad nu abi soļoja uz Jūlijas istabu. Jūlija iegāja istabā un uzreiz iekrita gultā,bet Kristaps palika stāvot kājāz,bet tad Jūlija pasmaidija Kristapam un.....