Draudzība-mīlestības sākums.

^7^

No aizmugures nāca Kristaps un sauca-Pagaidi mani!
Jūlija īsti nezināja ko darīt,gaidīt vai iet prom,viņa domāja,ka nekas sliktāks par kārtējo ķircināšanu jau notikt nevarēja un tāpēc viņa izlēma gaidīt. Jūlija apstājās un pagriezās pret Kristapu.
Kristapa pienāca klāt un Jūlija jautāja-Ko Tu vēlējies, sīkais?
K-Paieties kopā ar Tevi tikai.
J-Es Tevi nesaprotu.
K-Tieši ko?
J-Tu izturies pret mani dīvaini,tad ķircini,tad gribi draudzēties!?
Kristaps iebāza rokas kabatā un smaidīdams nokāra galvu uz leju.
Un pēc brīža,kad viņi tuvojās mājai Kristpas noteica-Tāda dzīve!
Pasmaidija un aizgāja uz savu māju.
Jūlija tagad bija vēl lielākā neizpratnē kā vēl jebkad! Viņa nolēma rīkoties. Viņa piezvanija Patrīcijai.
J-Čau,Pat!
P-Čau,Jūl,mēs nesenkā tikai šķīrāmies!
J-Jā,es zinu,bet man vajag Tavu palīdzību,man ir plāns.
P-Nu labi,kāds?
J-Es iedošu viņam Tavu numuru.
P-Nu labi un tālāk?
J-Jūs sāksiet čatot un Tu centīsies noskaidrot ko viņš par mani domā.
P-Šis ir viens no labākajiem plāniem,ko esi izdomājusi.
J-Jā,paldies,Pat.
P-Nu tad es gaidu.
J-Labi,atā.
P-Atā.

Tad Jūlija caur instagramu aizsūtija Patrīcijas numuru. Un tad izdomāja aiziet paēst. Viņa paņēma pārslas un aplēja tās ar pienu.Paēdusi viņa aizgāja atpakaļ uz savu istabu un redzēja,ka ir jaunas ziņas. Viņa atvēra un tur Kristaps bija atbildējis-Nu tad beidzot. :)
Jūlija pie sevis nodomāja-Lai sākas plāns.

                No Kristapa skatapunkta.

Ko lai viņai rakstu,man jau patīk Jūlija nejau viņa...Labi,noskaidrosim ko par mani Jūlija domā.
Tad viņš uzrakstija Patrīcijai-Čau,ko dari?
P-Čau,kas raksta?
K-Kristaps.
P-Ā,es mācos vēl. Pats?
K-Klausos mūziku un domāju.
P-Skaidrs,ko Tu vēlējies?
K-Neko,pačatot vienkārši.
P-Met jokus pie malas,labi?
K-Es nejokoju.
P-Es zinu,ka negribi ar mani čatot,bet gan uzzināt kautko par Jūliju,vai ne tā?
K-Nu labi,padodos.
P-😏.
K-Nedari tā.
P-Nu labi,piedod.
K-Ko Jūlija Tev par mani ir stāstijusi?
P-Uhh,daudzko,sākot ar to,ka Tu viņu ķircini,joko un vēl liec viņai justies neizpratnē vairākkārt.
K-Jā,es zinu. :(
P-Tev viņa patīk tač,vaine?
K-Nu protams,bet es nemāku izrādīt to,jo nezināju,ko viņa par mani domā,vai es viņai patīku vai nē?
P-Es domāju,ka patīc.Bet viņa to neizrāda,jo īsti nezin,kas ir mīlestība. Tev vajadzētu ņemt virsroku,ja gribi kautko veidot.
K-Nu labi,skaidrs.Paldies,ka palīdzēji man,bet nesaki Jūlijai par ko mēs čatojām,labi?
P-Nu labi,labi. :)
K-:)

             No Jūlijas skatapunkta.

Viņa izmācijās un nolēma uzrakstīt Patrīcijai,ko viņa noskaidroja.
J-Nu,kautko jau noskaidroji?
P-Jā.
J-Nu stāsti.. :)
P-Tu viņam vienkārši patīc,bet to īsti Tev neizrāda,jo nezin,ko Tu par viņu domā.
J-Bet kāpēc viņš tad mani ķircināja?
P-Tā viņš pievērsa Tavu uzmanību. :)
J-Ahh :)
P-Tev viņš patīk?
J-Nu jā :/
P-Nu re :)
J-Bet ko man tagad darīt?
P-Neko,gaidi,kad viņš sāks kautko darīt.
J-Labi,paldies Tev!:*
P-Nav par ko,Jūl!:* ;)

                No Kristapa skatapunkta.
K-Nu,vai esi jau kautko noskaidrojusi?
P-Jā ;)
K-Nu? :)
P-Sāc kautko darīt!
K- Ko viņa par mani domā?
P-Tu viņai arī patīc,neskatoties uz to kā pievērsi viņas uzmanību. ;d
K-Ehh,ar ko lai sāk?
P-Viss ir Tavās rokās.
K-Nu labi,atā.
P-Atā :)

               No Jūlijas skatapunkta
No rīta viņa piecēlās ar nelielu uztraukumu,jo zin,ka Kristapam viņa patīk un otrādāk. Bet tad viņa aši aizgāja uz vannasistabu sakopties,sameklēja drēbes,paķēra somu un telefonu,tad devās lejā un dzirdēja mammu,kas sarunājās ar kādu un tas nebija tēvs,viņa nogāja lejā un ieraudzija,ka Tur sēž Kristaps.
Viņu acu skatieni sastapās un tad pēkšņi....