Draudzība-mīlestības sākums.

^10^

Kristaps ieraudzija,ka Jūlija ātrā gaitā nāca uz soliņa pusi...
Jūlija pienāca pie soliņa un teica-Piedod,kad kavējos,es aizrunājos pa telefonu ar Patrīciju un tad vēl kamēr izmācijos un sataisijos.
K-Viss labi,galvenais,kad atnāci,lai gan man likās,ka nemaz neatnāksi.
J-Njāa..un nolieca galvu,bet Kristaps to pacēla.
K-Mēs tepat paliekam,vai ejam kautkur citur?
J-Aizejam pēc saldējuma!viņa pacēla galvu augstāk un pasmaidija.
K-Nu labi,kā teiksi,boss.
Un jūlija pārgrieza acis.
Tad viņi tika līdz saldējuma bodītei un Kristaps nopirka abiem saldējumu,bet Jūlija nedaudz noraizējusies teica-Kā lai es Tev atlīdzinu par saldējumu?
K-Samīļo mani!
Un tad Jūlija piegāja tuvāk un apskāva Kristapu un viņš  nosarka.
Tad viņi gāja atpakaļ uz parku un apsēdās uz viena no soliņiem.
J-Mēs  vispār nācām runāt par šo visu!
K-Jā,es zinu.
J-Nu,ko Tu gribētu vēl uzzināt?
K-Kautko vairāk par Tevi!
J-Nu labi,es dzīvoju Tev kaimiņos,man ir 17 gadi,man ir labākā draudzene Patrīcijaa...
K-Stop,stop,stop...To visu jau es zinu,stāsti ko tādu ko es nezinu.
J-Kāpēc gan?
K-Es gribu Tevi iepazīt.. viņš uzsmaidija Jūlijai un nolieca galvu uz leju.
J-Nu labi,mīļākā krāsa ir zila,patīk spēlēt klavieres,pastaigas,garšo ēst un patīk arī gatavot,nepatīk iedomīgi cilvēki.
K-Ohoo,nebūtu iedomājies,ka Tev patīk gatavot.
J-Hehh..Tagad Tava kārta!
K-Nu tā,man patīj gulēt,pastaigāties,spēlēt spēles pc,patīk talantīgi cilvēki,nepatīk gatavot.
J-Sliņķis... un Jūlija iedunkāja Kristapu.
Bet Kristaps tikai pasmaidija Jūlijai.
K-Kausle..
Un Jūlija dunkāja viņu līdz Kristaps sagrāba viņu savā apskāvienā.
J-Ak Tu...
K-Pati vainīga...
Un Jūlija tikai pārgrieza acis,pēc pāris minūtēm Kristaps viņu atlaida un teica-Tagad Tu šķieti daudz savādāka...
J-Labā vai sliktā nozīmē?
K-Labā,protams.
Un Jūlija pasmaidija un nedaudz nosarka.
K-Ceru,ka skolā esot nekas nemainīsies.
J-Es neesmu tāda..un uzsmaidija Kristapam un viņš uzsmaidija pretī.
K-Varbūt ejam pastaigāties?
J-Labi,ko tad mēs te visu laiku sēdēsim?!
Tā nu viņi attālinājās no mājām un nokļuva pie vecas,pamestas ēkas..pēkšņi Jūlija apstājās,bet Kristps to neredzēdams gāja tālāk un tad pagriezās,viņs pamanija,ka Jūlija stāv un nenāk..Un viņš klusā noteica-Nebaidies,nāc..
Jūlija aizgāja līdz Kristapam un viņš paņēma viņas roku...Abi devās iekšā.
Uzejot augšā viņi apsēdās uz palodzes,bet tur nebija vairs loga.
Abi divi ilgi runājās līdz Jūlijai piezvanija mamma un teica,ka jāiet mājās. Tad abi devās uz mājas pusi.
Tiekot līdz taciņai,kur šķīrās viņu ceļi Kristaps smaidīdams teica-Paldies,ka atnāci. Bija jauki ar Tevi pavadīt laiku un vairāk iepazīt Tevi!
J-Paldies,ka uzaicināji,man arī patika pavadīt ar Tevi laiku,varēsim šo visu kādu dien atkārtot.Jūlija pasmaidija un samīļoja Kristapu,bet Kristaps nosarka.
Un tā nu abi devâs katrs uz savu māju...

Ja Jums patika šī daļiņa spiediet ⛤.
❤