Draudzība-mīlestības sākums.

^19^

P.S. Šī daļa nebūs gara,nav iedvesmas.

Tad abi iesēdās gultā un Kristaps pajautāja viltīgi..-Tev bail no tumsas?
J-Jā.
K-Nekas..
J-Ko Tu domā?
K-Ejam pastaigāties..
J-Tagad?
K-Jā. Būs jautri.
J-Bet vecāki neatļaus..
K-Bet viņi nezinās.. pateiksim,ka iesim gulēt.
J-Nu es nezinu.
K-Tu uzticies man?
J-Protams.
K-Nu tad ejam.
J-Paga,aiziešu pateikt vecākiem,ka ejam gulēt.
K-Aši.
Tad Jūlija aizskrēja pie vecākiem pateikt un atskrēja atpakaļ.
J-Ejam,viņi ir savā istabā.
Tad abi lavijās laukā pa durvīm. Tikuši laukā viņi devās pa taciņu uz parka pusi. Pie parka tikuši Jūlija pamanija,ka pretī nāk kautkāds vīrietis un Jūlija iekrampējās Kristapam rokā un Kristaps smaidot noteica-Nebaidies!
Jūlija paskatijās uz Kristapa un pasmaidija. Tikuši garām Jūlija nopūtās un Kristaps teica-  Vai tad tik traki?
J-Jā,tas varēja būt maniaks vai cilvēku laupītājs..
K-Bet nebija,vienīgais cilvēks kurš drīkst Tevi zagt,tas esmu es.
J-Egoists. Jūlija iesmējās.
J-Kur mēs iesim tālāk?
K-Uz to veco ēku..
J-Tu to nopietni?
K-Pavisam.
J-Tu gribi,lai es pazūdu?
K-Nekur Tu nepazudīsi,esmu ar Tevi. Un viņš satvēra Jūlijas roku savā. Abi devās uz to ēku runādami.
Kad tika pie ēkas Kristaps paskatijās uz Jūliju un Jūlija saspieda viņa roku ciešāk. Abi devās augšup līdz nonāca līdz jumtam. Jūlija vērodama debesis teica- Cik skaisti!
K-Es Zinu..
Jūlija piegāja pie jumts malas un Kristaps piegāja pie viņas un apķēra,bet Jūlija noteica- Neuztraucies nelekšu lejā.
K-Nu no Tevis jau var visu ko sagaidīt.
Jūlija tik pārgrieza acis.
Tad Kristaps novilka savu džemperi un uzklāja uz zemes  un teica Jūlijai- Apsēdies!
J-Tev būs auksti!
K-Nē,sēdi.
Jūlija apsēdās un novilka Kristapu sev blakus un apķēra.
K-Tu esi jauka!
J-Nevar jau Tevi saslimdināt,neļaus vairs palikt pa nakti Tev pie manis.
Un tad Kristaps iegūlās Jūlijai klēpī un skatijās viņai acīs... Jūlija neizturēja un paprasija- Kāpēc Tu tā skaties uz manis?
K-Tu esi skaista!
Jūlija pasmaidija un juta,kā pati nosarkst. Bet tad Kristaps..