Draudzība-mīlestības sākums.

^14^

Viņš nokāra galvu zemē un apsēdās uz soliņa.. Jūlija apsēdās blakus un cieši apskāca viņu.
J-Es nenožēloju,ka pateicu to mammai,jo viņa aizgāja pie Tavas mammas,lai noskaidrotu,kas īsti notiek! Un varbūt viņa varēs palīdzēt!

No Jūlijas mammas skatapunkta...
-Labdien!
K.(mamma)-Labdien! Nāc iekšā!
J.(mamma)-Paldies..
K.(mamma)-Kafiju vai tēju?
J.(mamma)-Kafiju..
K.(mamma)-Es tā noprotu,ka gribat runāt ar mani par kautko..
J.(mamma)-Amm...jā. Nu Jūs jau zinat,ka mana meita satiekas ar Kristapu,vaine?
K.(mamma)-Jă un man nav iebildumu.
J.(mamma)-Nu man ar nē,bet vakar Jūlija atnāca mâjā un viņa bija raudājusi un kad es paprasiju kapēc viņa teica,ka Kristapu vedīšot uz bērnunamu,tiesa?
K.(mamma)-Nu jā..
Kristapa mamma nokāra galvu un noloka savu kafiju uz galda.
J.(mamma)-Un kāds ir iemesls?Nejau tāpēc,ka Jūs strīdaties,vaine?
K.(mamma)-Jā,nav.Viņa saskuma.
J.(mamma)-Kāds tad?
K.(mamma)-Nu jau no bērnības Kristapam ir bijusi slimība un 3 gadu vecumā  konstatēja,ka var dzīvot vēl 15 gadus un lai izārstētu to vajag daudz naudas,bet mums tādas nav.
J.-(mamma)-Varbūt mēs varam palīdzēt?
K.(mamma)-Es nezinu,tā ir liela nauda.
J.(mamma)-Man tas arī ir svarīgi,jo Kristaps ir Jūlijas draugs.
Kristapa mamma skatijās vienā punktā un domāja.
J.(mamma)-Mēs palīdzēsim kā vien varēsim! Bet ar vienu nosacījumu,Jūs nevedīsiet Kristapu uz bērnunamu!
K.(mamma)-Labi,Paldies!Nezinu kā pateikties Jums!
J.(mamma)-Nevajag,es došos uz māju.
K.(mamma)-Nu labi,es došu ziņu par notiekošo.
J.(mamma)-Labi,paldies! Atā!
K.(mamma)-Atā!

Jūlijas skatapunkts...

K-Nu labi,bet kâda iespēja!?
J-To zināsim,kad mana mamma atnāks mājā.
Kristaps nopūtās tik..
Un tad pēkšņi garām gāja Patrīcija un jautāja apskaujot Jūliju un Kristapu-Kapēc Jūs abi skolā nebijāt?
J-Problēmas.
Jūlija viltīgi paskatijās un Patrīcija saprata,ka viņa neteiks kas in kapēc. Un viņa aizgāja.
Tad Jūlija ar Kristapu izlēma pastaigāties vēl. Pastaigājoties Jūlija centās novērst domas Kristapam,bwt tas nesanâca,tapēc viņa izlēma iet mājā. Bet tad nu pēkšņi Jūlijai zvanija telefons un tur zvanija mamma,viņa pacēla un teica-Kur Tu esi?Kristaps ar Tevi?
J-Parkā,Jā ir ar mani.
M-Nu es aprunājos ar Kristapa mammu,sīkāk pastāstīšu mājās,bet Kristaps paliek mājā.
J-Ak,Dievs...Nopietni?Jūlija aiz prieka iekliedzās un Kristaps pajautāja-Kas notiek?
Jūlija parādija lai pagaida.
M-Jā,pavisam.
J-Paldies mammu!
M-Tevis dēļ jebko..
J-Labi,līdz vēlăkam..

K-Ko viņa teica?
Jūlija ilgi skatijās Kristapa acīs un tad pēkšņi teica-Tu paliec!
K-Kā?
J-Mana mamma parunāja un viss.
K-Ak,Dievs,... Kristaps cieši apskāva Jūliju..