Draudzība-mīlestības sākums.

^4^

Jūlija klasē ieraudziju jauno kaimiņu puisi-Kristapu,viņš ieraugot mani pasmaidija Jūlijai.Jūlija nosodoši paskatijās uz viņu un aizgāja apsēsties blakus savai labākajai draudzenei-Patrīcijai.
-Čau,Tev viss kārtībā?Patrīcija izmisīgi noskatijās uz Jūliju.
-Čau,jā,viss labi.
-Kāpēc Tu tā paskatijies uz jauniņo tā?Iepatikās?Patrīcija ar viltīgu smaidu uzsmaidija Jūlijai un pavērsa skatienu uz jauniņo-Kristapu.
-Nē,nepatīk,tieši otrādi,man viņš ļoti nepatīk,tāpēc tā paskatijos uz viņu tā.Jūlija skatīdamies uz Kristapu sacija.
-Tu viņu tik tikko ieraudziju un jau Tev viņš nepatīk?Izbrīnīta Patrīcija paskatijāz un nopūtās.
-Es jau vakar viņu sastapu!Viņš dzīvo man kaimiņos,biju ar vecākiem apciemot viņa ğimeni.
-Kaimiņos?Patrīcija izbrīnīta,bet tajā pašā laimīga jautāja Jūlijai,itkā viņai  būtu padomā kāds plāns.
-Jā,kaimiņos.Bet nedomā nekādus plānus,Patij!(Tā Jūlija sauca savu labāko draudzeni)
-Labi,labi.

Pēc stundām Jūlija ar Patrīciju izdomāja iet pie Jūlijas. Izejot no skolas un ejot mājup viņas saprata,ka Kristaps arī iet uz māju un taisni pa to pašu ceļu kur viņas.
Pa ceļam bija parks,viņas tur arī nolēma nedaudz apsēsties un apskatīties ko Kristaps darīs. Viņa apsēdās un gaidija,ko Kristaps darīs.
Ieraugot Kristapu viņas apklusa un vēroja viņu. Viņš bija pagara auguma,ar pelēkzilām acīm,tādas bija arī Jūlijai. Un brūniem pagariem matiem. Jūlija bija iegrimusi skatoties uz viņu. Un tad pēkšņi viņš pagrieza galvu pret Jūliju,bet Jūlija joprojām bija iegrimusi skatoties viņā. Kristaps pamanot to noteica Jūlijai-Ko Tu lūri,sīkā?
Jūlija novērsās un naidīgi noteica-Es vienkārši skatijos un domāju,kā Tevi lai pacieš vēl 3 gadus,tādu sīku puišeli.
Kristaps nosmējās un aizgāja tālāk.
Jūlija ar Patrīciju pasēdēja vēl 10 minūtes un tad gāja katra uz savu pusi.
Jūlija nogriežoties uz taciņas,kura veda uz viņas māju ieraudzija,ka pie mājas sēž kāds. Pieejot tuvāk viņa saprata,ka tas ir........