Draudzība-mīlestības sākums.

^16^

No rīta Jūlija piecēlās agri..07.30,jo pie kaimiņienes jābūt hau 08.00.
Jūlija izdarija savu rīta rutīnu un tad uzrakstija Kristapam..
-Labrīt!💕
Bet viņa zināja,ka viņš  vēl gulēs kādu laiku.
Jūlija sataisijās un nu devās pie kaimiņiem. Viņa viņus pazina,tāpēc nebija grūti saprasties. No sākuma Jūlijai lika tikai iztīrīt māju,viņa ielika ausīs austiņas un uzslēdza mūziku. Paši kaimiņi devās uz pilsētu tapēc viņa palika viena.
Iztīrijusi viesistabu viņa pārgāja uz virtuvi,tā paņēma ilgāku laiku,protams. Pēctam viņa gāja uz otro stāvu,bet tad pēkśņi dzirdēja,ka noklaudz durvis,viņa gar kāpņu margām paskatās un ierauga zēnu, blondi mati,gaiši zilas acis un garš. Viņa nostājas kāpņu vidū un nokautrējusies teica-Labdien,Jūs šeot dzīvojat?
P(puisis)-Umm,jā. Labdien un ko Jūd te darat?
J-Es šeit strādāju.
P-Ohoo,Veiksmi!
J-Jā,paldies!
P-Kā Jūs sauc?
J-Jūlija un Tevi? Pāriesim uz Tu,labi?
P-Mani sauc Raivis. Labi,varam.
J-Jauks,nedzirdēts vārds!
R-Paldies!
Un tad viņš iegāja virtuvē ,bet Jūlija ieraugot to ātri noteica-Uzmanies,tur ir slapjš! Un kad to teica viņa dzirdēja blīkšķi,viņa aši skrēja lejā un redzēja,ka Raivis guļ zemē.
J-Tev viss kārtībā?
R-Jāāā,laikam.
Un Jūlija padeva roku,lai palīdzētu piecelties.
R-Paldies!
J-Nav par ko!
R-Varbūt vēlies tēju vai kafiju?
J-Nē,paldies,man jāturpina tīrīt.
Viņa uzgāja otrajā stāvā un iegāja pašā pirmajā istabā un tur bija klabieres,ğitāra. Tapetes bija ar nošu ilustrācijām..Viņa nodomāja,ka kāda meitene ganjau šiet dzīvo,bet tad pēkšņi istabā ienāca Raivis un teica-Šeit nevajag tīrīt!
J-Tā ir Tava istaba?
R-Jā un kas?
J-Nekas,Tu spēlē klavieres un ğitāru?
R-Jā.
J-Ahh,cik forši.
R-Gribi, varu kautko nospēlēšu?!
J-Jā,būtu forši.
Raivo uzsmaidija un sāka spēlēt klavieres. Jūlija sēdēja uz gultas un nenovērsās ne mirkli no viņa līdz viņš beidz spēlēt un jautāja-Nuuu,kā bija?
J-Dievīgi...
R-Ehh nu Paldies!
J-Labi,man tagad gan vajadzētu turpināt iesākto!
R-Nu labi,netraucēšu.
Jūlija aizgāj uz nākamo istabu un saprata,ka tā ir mazas meitenītes istaba,jo tur bija daudz leļļu. Mantas bija izmētātas pa visurieni,bet viņa nosēdās uz grīdas un paņēma telefonu un tur bija sms no Kristapa.
K-Labrīt!🍭💕
J-Piedod,ka tik ilgi neatbildēju,strādāju vēl.
K-Viss kārtībā,Jūl.😊
J-Tad labi,viss paliek spēkā par šodienu,ja?
K-Protams.💕
J-🤗💕
K-Lab,neslinko,strādā.
Ielika telefonu kabatā un sāka kārtot. Pagāja vesela stunda līdz istaba bija kārtīga-sakārtota,izslaucīta,izmazgāta.
Gāja uz nākamo istabu,bet tā bija slēgta,viņa aizgāj pie Raivo,lai pajautātu-Klau,tā viena istaba ir ciet,tad man viņu netīrīt,ja?
R-To nevajag,jā.
J-Nu tad esmu beigusi.
R-Jau tik ātri?
J-Nu jā,divas istabas nebija jātīra.
R-Nu labi.
J-Labi,līdz rītdienai!
R-Atā!
Un tad beidzot Jūlija devās mājup.Iegāja dušā,paēda un tad sāka taisīties.Ārā bija diezgan silts,tāpēc uzvilka šortus un maiku ar jaku. Apsēdāa gultā un rakstija Kristapam-Esmu gatava,nāksi?
K-Es arī esmu,ejam.
Jūlija skrēja ārā un pie viņas mājas durvīm jau stāvēja Kristaps,abi apskāvā un devā uz parka pusi,kā vienmēr. Bet tagad viņi aizgāja līdz picērijai. Apsēdās un pasūtija,viņi sēdēja pie loga.Picu gaidija 15 minūtes,tās 15 minūtes pagāja smejoties un runājoties,bet tad Kristaps pajautāja Jūlijai-No labā puses zēns skatās uz Tevi,jau kādu labu laiku.
Jūlija pagriezās un tur ieraudzija...

P.S. Kā Jūs domājat,kas tur bija? Atbilde uzzināsiet nākamajā daļā.💕