Draudzība-mīlestības sākums.

^8^

Kristaps piecēlās no krēsla un norādija uz krēslu sakot-Nāc apsēdies šeit!
Jūlija paskatijās uz mammu un viņai atkal bija tas viltīgais smaids. Tad viņa aizgāja līdz krēslam un apsēdās teikdama Kristapam-Paldies! Un uzsmaidija ar nelielu smaidu.
-Kristapa vecāki aizbrauca uz neilgu laiku,tapēc šodien viņš paliks šeit.
Jūlija prātoja savā prātā vai tas ir labi,vai tas ir slikti. Un tad turpinādama domāt viņa sāka ēst pārslas,ko viņa ēd gandrīz katru rītu.
Tad viņa paēda un jautāja Kristapam-Dodamies uz skolu?
K-Jā,būtu jau laiks.
Abi piecēlās un gāja laukā teikdami-Atāāa!
Ejot uz skolu abi klusēja līdz Kristaps vēlējās to pātraukt.
-Tu ganjau visu zini,vaine?
J-Ko tieši?
K-Nu neizliecies,tā nevar būt,ka labākā draudzene Tev neizstāstīs par to ko čatojām..un viņš nedaudz iesmējās.
J-Nu labi,jā,zinu. Un tad Jūlija nolieca galvu.
Kristaps piegāja priekšā Jūlijai un lika apstāties,viņu skatieni atkal sastapās.
Un Kristaps skatīdamies Jūlijas acīs jautāja-Vai es Tev patīku?
Jūlija nosarka un atkal nokāra galvu uz leju,bet Kristaps to pacēla sakot-Skaties man acīs un pasaki.
J-Nu jā,esi apmierināts?
Viņa pateikdama to pagāja garām Kristapam un devās uz skolu. Kristaps domādams, pārdesmitus metrus no Jūlijas gāja.

Jūlija ieiedama skolā jau atkal redzēja,ka Patrīcija jau viņu gaida.
Viņas apskāvās un Patrīcija jautāja-Kur Tu tā kavējies šodien?
Un tad Jūlija ar galvu parādija uz Kristapa pusi likdama noprast Patrīcijai par to kas notiek.
-Ā,nu skaidrs.. viņa lēnăm novilka un ar viltīgu smaidu pasmaidija Jūlijai.
-Nemaz nesāc..Jūlija ejot klasē un pasmaidot Patrīcijai noteica.

Pēc pāris minūtēm klasē ienāca Kristaps nolikdams lapiņu uz Jūlijas galda...Un Tur bija rakstīts....

P.S. Lapiņas saturs būs redzams nākamajā daļiņā!💕