Skaties Patiesībai Acīs》H.S

26.daļa

Atsāku savu ceļu jau atrodoties pie skolas ieejas. Iegāju skolā pamanot Lunu. Ātrā solī devos pie Lunas. Viņa plati smaidot man nāca pretī.
-Paldies par vakardienu!-Teicu Lunai uzsmaidot neīstu smaidu.
-Izrunājāties?-Luna jautāja ceroši skatoties uz mani. Ieskatījos viņas brūnajās acīs noraidoši papurinot galvu. -Nē!-Noteicu vēlreiz apliecinot savu atbildi. No Lunas sejas pazuda smaids viņai paliekot nopietnai.
Luna kautko nomurmināja pie sevis.
-Ej uz klasi es drīz atnākšu!-Luna teica pazūdot aiz viena no skolas stūriem.

Paliku stāvot tajā pašā vietā aizdomājoties. Es tik ļoti vēlējos uzzināt uz kurieni Luna tik steidzīgi aizgāja pēc manis teiktā,bet bija par vēlu lai meklētu viņu,viņa jau bija aizgājusi prom no manas redzes loka un stunda drīz arī sāksies.

-Tesa!?-Apgriezos otrādi pret balss īpašnieku tiekot iekļauta ciešā apskāvienā. -Sveiks!-Atlaidusi vaļā Liamu paskatījos uz viņu.
-Kur pārēji?-Pārlaidu acis apkārt vairs nevienu neredzot. -Kabinetā-Liams ar smaidu sejā atbildēja mums abiem kopā ejot uz kabinetu.

Liams nolaida kabineta rokturi atverot durvis vaļā ieejot man pirmajai Liamam man sekojot. Tur jau arī solos sēdēja Nails,Luiss un.....un Harijs. Gāju apsēsties savā un Lunas vietā,kur diemžēl Lunas vēl nebija. Nobrīnījos,jo Luna parasti nekavē stundas viņa vienmēr ierodas laicīgi.

Līdz stundas beigām atlikušas tikai kādas 15.minūtes. Skolotājs mums iedeva pāra darbu. Par cik Lunas nebija šajā stundā skolotājam nāksies mani ar kādu sasēdināt. Vienīgie ar kuriem skolotāja mani var sasēdināt kopā ir ar Liamu vai Hariju.

Cerēju uz visu labāko lai skolotājs sasēdinātu mani kopā ar Liamu nevis Hariju.

Skolotājs man iedeva darba lapu nopūšoties un apskatoties uz abiem zēniem. Klāt bija izšķirošais brīdis un skolotājs taisījās paziņot man atbildi kuru es gaidīju. -Jūs varētu visi trīs kopā pildīt šo lapu.-Skolotājs apgriezies aizgāja. Es nedaudz sašutusi palūkojos uz Harija un Liama pusi paskatoties uz skolotāju. Piecēlos augšā no krēsla paņemot savu somu dodoties pie abiem zēniem. Apsēdos blakus Liamam uzlūkojot abus. Uzsmaidīju siltu smaidu un klausījos skolotājā pievēršot skatienu arī darba lapai. Visi uzdevumi,kuri bija šajā lapā bija viegli un jau zināju atbildi uz visiem jautājumiem.

-Tie,kuri pabeigs lapu varēs doties prom!-Skolotājs noteica apsēžoties krēslā pie galda. Nepasakot paņēmu lapu pie sevis uzrakstot mūsu trīs vārdus. Liams paskatījās uz mani ar jautājošu skatienu. Es tikai uzsmaidīju nesakot ne vārda. Harijs sēdējā noliecis galvu uz leju nepaceļot ne uz mirkli galvu augšā.

Pāra darbu vai jau drīzāk grupas darbu biju izpildījusi nepilnās desmit minūtēs. Savācu ātri visas savas mantas un gāju nodot lapu norijot sāpju kamolu. Noliku lapu uz galda un izsteidzos no kabineta.

Paskatījos uz labo un kreiso pusi vai Luna nav kautkur netālu. Ieraudzīju viņu netālu ar kaut kādu meiteni velkam viņu uz manu pusi.
-Luna?!-Izbrīnīti iesaucos paskatoties uz abām meitenēm. -Kāpēc tu nebiji stundā un ko tu vispār tagat dari!?-Jautāju nopētot bruneti.
-Viņa drīz tev visu pateiks!-Luna paskatoties uz meiteni nosmīnēja.

Gaidīju paskaidrojumu gan no Lunas un meitenes,jo notiekošā situācija man nebija it nemaz skaidra.
-Un?-Iejautājos vēršot manu uzmanību abām meitenēm.
-Nu labi...tad es visu pateikšu...pati uzprasies!-Luna ar riebumu paskatījās uz meiteni,kura izskatījās nedaudz nobijusies pēc Lunas teiktā.
-Trīs...div..-Pārtraucu Lunu pievēršot manu uzmanību. -Vienkārši pasaki!-Ziņkārībā teicu gaidot atbildi.
-Labi...es pateikšu!-Meitene iesaucās. Nesaprašanā paskatījos uz viņu.

-Es noskūpstīju Hariju...speciāli lai jūs sanaidotu!-Brunete noteica aizejot projām. Maza asara izlauzās cauri pēc tikko dzirdētā. Tas viss bija dēļ viņas. Es kā muļķe vainoju Hariju pie tā kā viņš nebija vainīgs. Tagat es nevēlos rādīties viņam acīs. Man ir tāds kauns par sevi,vainot cilvēku kurš nebija vainīgs.

Noslaucīju asaras piedurknē ievelkot dziļu elpu. -Viss būs labi...tu pateiksi visu Harijam..-Luna jau iesāka un kā jau es atkal pārtraucu.
-Es to nevarēšu...man ir kauns!-Saņēmu seju rokās pagriežoties pret Lunu. -No kā?-Luna jautāja pienākot man klāt un noņemot plaukstas no manas sejas. -Es viņu vainoju lietā,ko viņš neizdarīja!-Atteicu palūkojoties uz Hariju,kas tikko kopā ar Liamu izgāja no kabineta.

-Tā nav tava vaina,tu to nezināji!-Luna apgriežot mani pret sevi atteica.
-Es zinu!-Izdabuju vārdus pāri lūpām un devos uz nākamo stundu.
-Kur tu tagat ej?-Luna pajautājot sekoja man no muguras. -Uz stundu!-Atteicu vsirs nebilstot ne vārda.
-Tesa!Kad tad tu viņam piedosi!-Luna jautāja,bet es neko neatbildēju un turpināju iet uz stundu.

Šis jautājums atbalsojās man galvā vairākas reizes,ka es pat sāku pie sevis apsvērt atbildi.
Varbūt tagat vai rīt vai pēc stundām,vai arī,kad būšu gatava saņemt drosmi un pateikt viņam visu. Cik es biju naiva un noticēju tās meitenes darbībai. Man vajadzēja ticēt Harijam,bet tajā brīdī nespēju par neko citu domāt kā tajā brīdī notiekošo situāciju.

Iegāju kabinetā līdz ar zvanu un kopā ar Lunu apsēdāmies savās vietās,viena otrai blakus. Paskatījos uz Hariju un mūsu skatieni sastapās. Vēlējos tagat viņam visu izstāstīt,bet es to nevarēju. Tas viss šķiet tik grūti lai pateiktu kādam visu patiesību kuru viņš pats zin,bet otrs viņu vainoja. Nopūtos novēršot savu skatienu no Harija. Nezinu cik ilgi biju skatījusies uz viņu,bet kāds mazs brītiņš bija pagājis.

-Tev šodien vajadzēs visu pateikt,ja nē tad es to izdarīšu tavā vietā.-Luna teica iešķībi pasmaidot. Es nedomājot viņai uzreiz atbildēju.-Nē Luna!Es visu nokārtošu pati!-Es teicu lūdzoši paskatoties uz viņu. -Labi ļaušu tev visu darīt! Nemaz netaisījos līst tavās darīšanās iekšā.-Luna noteica pievēršoties skolotājai. -Paldies!-Pateicos un pievērsos skolotājai norakstot visu vajadzīgo informāciju kladē. -Lūdzu!-Luna atteica silti uzsmaidot. Atsmaidīju pretī pēdējo reizi uzlūkojot Hariju.

Atvainojos ka daļa nebija kādu laiku! So sorry! Ceru ka patika šis murgs. Neaizmirstam nospiest zvaigznīti un gaidam nākamo daļu,kura būs nezinu kad dēļ mājasdarbiem bet ceru ka drīz!
Bye!