Skaties Patiesībai Acīs》H.S

28.daļa

-mazā!-Harijs čukstot man ausī mēğināja piecelt no ērtās vietas,kur biju iekārtojusies viņām blakus.
Par atbildi es tikai norūcu vēloties gulēt tālāk un necelties augšā lai brauktu uz skolu. -Mēs jau esam nogulējuši pirmo stundu!-Harijs teica viņa sejā rotājoties smīnam.
Es uzreiz jau biju augšā no dīvāna,kur abi bijām gulējuši. Paskatījos uz Hariju,kas jau man atradās pretī lūkojoties manī ar smaidu.
-Es tikai pajokojos,bet mums drīz ir jāizbrauc ja negribam nokavēt pirmo stundu.-Harijs teica ejot uz virtuves pusi.

Kamēr Harijs vārīja mums abiem kakao es ātei sakārtojos. Sataisīju matus nekārtīgā copē uzliekot nedaudz meikapa. Aizgāju pie Harija uz virtuvi apskaujot viņu no muguras.
Vienā mirklī Harijs atradās aci pret aci noskūpstot mani uz lūpām.
-Es tevi mīlu dūda-Harijs noteica kutinot ar elpu manu kaklu.
-Es tevi vairāk!-Teicu ieliekot Harijam mutē cepumu.

Paēduši brokastis bijām gatavi braukt uz skolu,kad sāka pamatīgi līt lietus. Mums vēl bija jātiek līdz Harija mašīnai,kura atradās nedaudz patālu.
-Kā mēs tiksim uz mašīnu?-Jautāju vērojot skatu ārā pa logu.
-Tiksim! Uzvelc šo-Harijs teica man padodot vējjaku. Uzvilku un gaidīju uz Hariju. -Tu nevilksi?-Jautāju paskatoties uz Hariju,kuram mugurā bija melns īsām rokām krekls.
-Nē mašīnā ir džemperis-Harija atteica pieejot pie durvīm. 
-Gatava?-Harijs teica un es piekrītoši papurināju galvu. Harijs atvēris durvis un aizstaisījis ciet kopā ar mani skrēja uz mašīnu.

Nedaudz salijuši iekāpām mašīnā. Harija krekls bija slapš un piegulēja pie Harija muskuļotā ķermeņa. Nebeidzu skatīties uz Hariju. Novērsu savu skatienu padodot no aizmugures Harijam viņa pelēko džemperi.
-Paldies-Harijs teica uzvelkot džemperi.

Piesprādzējot drošības jostu un uzsākot ceļu uz skolu man atnāca sms.
Atbloķēju telefonu paskatoties uz sūtītāju. Sūtītāja bija Luna.

~hey,kur jūs abi esat tu un Harijs? Vakar mājās neviens no jums nebija. Mēs par jums uztraucāmies.

Hey! Esam ceļā uz skolu varbūt nedaudz nokavēsim,varat~ neuztraukties. 

Aizbloķēju telefonu ieliekot atpakaļ somas kabatā paskatoties uz Hariju,kura skatiens tika pievērsts ceļam. -Luna?-Harijs jautāja paskatoties uz mani.
-Jā. Laikam vakar meklēja mūs-Teicu pasmaidot. Harijs nedaudz iesmējās,kas lika man pasmaidīt.
Šis puisis man bieži liek smaidīt. Dažkārt nesaprotu par,ko esmu viņu pelnījusi. -Tu ilgi skatīsies uz mani un smaidīsi?!-Harijs ķircināja smaidot.
-Tik ilgi cik vien tu man atradīsies blakus-Atteicu un mašīnas salonu piepildīja mūsu smiekli.

Harijs uzlika savu plaukstu virsū uz manas rokas saņemot to saujā un paceļot gaisā,to noskūpstot.

Pēc laika,ko bijām pavadījuši ceļā mēs piestājām pie skolas noskanot zvanam. Izkāpām abi ātri no mašīnas Harijam savijot mūsu plaukstas kopā.
Ieskrējām skolā ātrā gaitā dodoties uz vēstures kabineta pusi.
N

opūtos nonākot pie kabineta. Iegāju ar Hariju kopā kabinetā izstraucējot skolotājam vadīt stundu.  Neviens no mums abiem  nebilda ne vārda tikai skolotājs mūs abus uzlūkoja ar nicinošu skatienu. Pasveicināju Lunu paejot viņai garām.

-Norakstat no kāda visu,ko pierakstījām-Skolotājs teica norādot uz mums.  Pārgāju ar savu skatienu pāri visai klasei. Skatījos uz Lunu,Nailu,Liamu un Luisu. Pēc Luisa un Liama sejas izsteiksmes sapratu,ka abiem nekas nav pierakstīts.  Pasmējos klusi par abiem skatoties tagat uz Lunu un Nailu. Luna man padeva savu kladi. -Paldies-Nočukstēju lai Luna dzirdētu.
Paskatījos kladē un nobrīnījos,jo nekas īpaši daudz nebija ierakstīts.

Noskanēja zvans un visi ātri bija prom no kabineta tai skaitā mēs.
-Kur jūs bijāt?-Luna ziņkārīgi jautāja cerībā,ka es viņai pastāstīšu.
-Ārpus pilsētas!-Uzsmaidīju Lunai parādot mēli. -Tesa lūdzu!-Luna lūdzoši paskatījās uz mani.
-Vairāk zināsi ātrāk vecāka paliksi-Iesmejoties teicu.
-Mēs viens otrai visu stāstam!-Luna viltīgi pasmaidīja.
-Labi pastāstīšu!-Atteicu pasmaidot.
-Mēs bijām aizbraukuši uz kādu kalnu,kur arī atradās koka māja kokā kuru uzbūvēja Harijs kopā ar savu tēti-Noteicu Lunai pakratot galvu,ka visu saprata.

-Mēs tūlīt atnāksim-Nails noteica aizejot prom ar Lunu.
-Kur viņi aizgāja?-Jautāju skatoties uz Lunu un Nailu kuri ar katru brīdi attālinājās. -Nezinu-Harijs noteica skatoties uz mani. Harijs nenovērsa acis no manis nevienu brīdi.

-Harijs beidz skatīties uz mani tā-Teicu Harijam turpinot uz mani skatīties. -Kā?-Viņš jautāja nenovēršoties no manis. -Tā!-Teicu.
-Šādi?-Harijs jautāja paskatoties atkal uz mani. -Jā-Atteicu pasmaidot.
-Es zinu ka tev patīk-Harijs teica nosmīnot. -Kā?-Jautāju gaidot atbildi.
-Es to redzu dūda!-Harija teica saķerot manu vidukli pievelkot mani pie sevis. -Es tevi mīlu!-Teicu noskūpstot viens otru.

Daudzu acu pāri tika pievērsti mums. Citi sačukstējās skatoties uz mani un Hariju,bet mums bija vienalga galvenais,ka atrodamies viens otram blakus. -Es tevi mīlu dūda!-Harijs teica apskaujot mani un nelaižot mani vaļā.

-Hey!-Liams uzsauca man ar Hariju.
-Hey-Harijs atteica un es uzsmaidīju Liamam. -Šodien pie Džemas notiek ballīte jūs nāksiet?-Liams jautāja pienākot klāt Luisam. -Būs arī baseins un pirts.-Luiss pabeidza un es paskatījos uz Hariju. Man nebija vēlmes iet uz ballīti un es tādas īsti neapmeklēju. -Varbūt citu reizi mums ar Tesu šodien vakars jau ir izplānots-Harijs teica Liamam un Luisam. Paskatījos uz Hariju jo pati nezinu par šodienas vakaru. -Nu labi-Liams nopūties noteica.

-Ko mēs darīsim vakarā?-Jautāju skatoties uz Hariju.
-Tad jau tu redzēsi-Harijs atteica noskanot zvanam uz nākamo stundu.

  

Tikko nobeidzu daļu. Centīšos brīvlaikā uzrakstīt vairākas daļas,bet neko nesolu jo ir citas lietas ieplānotas.
Uzspiežam "vote" un gaidam jaunu daļu.