Skaties Patiesībai Acīs》H.S

17.daļa

Iegājusi iekšā mājā visi,kas atradās slimnīcā pie manis atradās šajā mājā pārsteigti ieraugot mani stāvam viņu acu priekšā. Mamma pieskrēja pie manis un cieši apskāva mani pieskrienot arī laikam manai labākajai draudzenei. Atlaidušas mani vaļā no ciešā apskāviena es roku pieliku pie galvas,kura man tik tikko noreiba. -Tesa...tev jāiet apgūlties ārsts teica ka tev nedēļu vismaz ir jābūt gultas režīmā!-Harija balss man atskanēja aiz muguras atceroties par ārsta norādījumu. Papurinājusi galvu es apgriezos un paskatījusies uz kāpnēm taisījos iet līdz atkal man sareiba galva un es nokritu kāda muskuļotās rokās. Spriežot pēc tetovējumiem uz kreisās rokas sapratu ka tas ir  Harijs, kurš mani noķēra. -Es palīdzēšu uziet-Harijs noteica man uzsmaidot viņam.
-Paldies..bet gan jau pati uziešu-Atteicu pretī un devos tālāk pasperot kāju uz priekšu. Pakāpusies dažus pakāpienus augstāk man kārtējo reizi sareiba galva. Harijs pienācis pie manis paņēma mani līgaviņā un uznesa uz manu izstabu ieliekot mani gultā. -Paldies!-Pateicos Harijam uzsedzot sev virsū silto segu.
-Nu tad es nu ieši ļaušu tev atpūsties-Harijs teica apgriežoties un taisoties jau iet ārā no izstabas. -Harij-Pasaucu puisi viņam tūliņ apgriežoties. Viņš mani uzlūkoja ar jautājošu skatienu. Paspēris soli tuvāk gultai viņš apstājās un iesāka runāt. -Ja...mazā?!-Harijs jautāja man. -Paliec-Teicu klusā balsī skatoties uz manām plaukstām cerot viņam to sadzirdot. -Protams!-Izdzirdot Harija atbildi es viegli nopūtos apskatoties uz viņu. Harijs lēnām pienāca pie gultas un iesēdies man blakus gultā vērojot mani.

-Ko vēlies darīt..mazā?-Harijs jautāja skatoties uz mani. Jūtos nedaudz neērti,kad Harijs mani saukā par mazo. Nevaru teikt ka man tas nepatīk bet,kad esmu aizmirsusi visu man ir neērti kad viņš mani sauc par mazo. -Harij?!-Palūkojos uz puisi un turpināju runāt. -Piedod man bet...-Ievilku nedaudz elpu un apsfēru vai man teikt vai neteikt jo man bija neērti. -Ja?-Harijs jautāja pievēršot atpakaļ manu uzmanību viņam.
-Tu vari mani tagat saukt parasti par Tesu?Man ir neērti kad tu mani sauc par mazo,kad es tagat esmu visu aizmirsusi!?-Teicu nolaižot savas acis no Harija censtdamās neaizvainot puisi. Bija neliela pauzīte līdz Harijs atbildēja bet tas neilga pat minūti.
-Protams-Harijs teica man apskatoties uz viņu. Viņa seju rotāja smaids bet es ļoti labi sapratu ka tas nau īsts.
-Paldies-Teicu apsverot ko mēs varētu šobrīt darīt. -Varbūt paskatamies kādu filmu?-Jautāju Harijam piekrītot. -Nevēlies kautko siltu padzerties?-Harijs jautāja man uzreiz atbildot. -Kakao-Atteicu viņam izejot no izstabas. Kamēr Harijs nogāja lejā taisīt kakao es pasniedzos pēc televizora pults ieejot netflix meklējot labu filmu.

Pēc pāris minūšu meklēšanas es atradu īsto filmu,kuru vēlētos noskatīties. Tik līdz es uzliku filmu Harijs iesoļoja ar karsto kakao krūzi rokās. Pasniedzot to man es iemalkoju karsto šķidrumu un noliku to uz nakts skapīša,kas atradās blakus gultai.
-Laba izvēle!-Harijs teica izlasot filmas nosaukumu. -Cerams ka būs tik pat laba,kad skatīsimies!-Atteicu pretī uzliekot filmu.

Līdz šim brīdim filma liekas diezgan interesanta. Labprāt noskatītos šo filmu līdz beigām,bet kā jau parasti miegs mani uzveic. Noturējusies vēl pāris minūtes manu acu plakstiņi palika ar vien smagāki. Noliecu manu galvu uz Harija pleca un aizvēru ciet acis tik drīz arī iemiegot.

Sadzirdot nelielu troksni es uzreiz biju augšā. Viss bija satumsis. Pulkstenis varēja būt kādiem trijiem pāri. Paskatījusies uz sānu ieraudzīju Hariju. -Harij?-Jautāju skatoties uz puisi tumsā. Harijs strauji pagriezās pret mani nogāžot,kādu lietu no skapīša. -Piedos ka tevi pamodināju!-Harijs teica stāvēdams pret mani.
-Uz kurieni tu eji?-Jautāju paberzējot acis. -Nevēlējos piemodināt tevi tāpēc neslēdzis gaismu iekšā devos uz vannasizstabu tumsa.-Harijs teica man iešķībi nosmaidot. -Bet tā šķiet ka labāk būtu bijis ieslēgt gaismu-Harijs teica nedaudz lēkājam no vietas. Vairs nenostāvējis viņš ienesās vannasizstabā aizstaisīdams aiz sevis durvis.

Pazūdot Harijam aiz durvīm es ieslīdēju atpakaļ zem segas,noliekot galvu uz mīkstā spilvena un no jauna atkal iemiegot.

×××

Piecēlos no rīta spīdod saulei aiz loga rūtīm. Taisījos celties kājās lai atvērtu aizvērtos aizskarus bet kādam bija mani jāaptur. -Kur tu sataisījies?-Harijs aizsmakušā balsī jautāja.
-Atvēršu tikai aizskarus!-Noteicu ceļoties augšā iekrītot tajā atpakaļ sareibstot galvai. Man patiešām būtu vismaz nedēļu jāievēro ārsta norādījumi, tad varēšu rīkoties un darīt ko vēlos.
-Tev nevajadzētu celties!-Harijs teica izlienot no gultas un pieejot pie aizskariem atverot tos.

Manās acīs iespīdēja rīta spožā saule,kura apžilbināja manas acis.
-Tev uz skolu nau jāiet?-Jautāju ieskatoties pulkstenī. -Nē....man jāparūpējas par tevi-Harijs nevilcinoties atbildēja. -Bet es pati varu parūpēties!-Teicu neatraujot acis no Harija. -Tava mamma lūdza un es piekritu!-Harijs atbildējis uzvilka džemperi un izgāja ārā no izstabas.

Paejot 20.minūtēm Harijs ienāca iekšā ar brokastīm rokās. -Lūdzu!-Harijs pasniedzot man teica. -Paldies!-Uzsmaidot atteicu sākusi ēst savas brokastis. Harijs jau atkal izsoļoja no izstabas bet šoreiz viņš atpakaļ bija ātrāk.

Notiesājusi brokastia Harijs visus traukus nonesa uz virtuvi paņemot līdzi uz izstabu cepumus. Izrāvu no Harija rokām cepuma paciņu un skatīdamās televizoru es tos ēdu.
-Nu nē....tā jau neko!-Harijs tēloja aizvainotu bet viņam tas it nemaz nepadevās jo visu nodeva viņa smaids. Pasmējos tikai par to un turpināju skatīties filmu,kuru vakar nenoskatījos.

Filma ir tikai līdz vidum un vēl ilgs stundu un trīsdesmit minūtes. Man kā jau par "laimi" drīkstu skatīties visu tikai stundu.

Ejot filmai uz beigām es to noslēdzu nost,kamēr Harija nebija blakus es meklēju citu filmu,kuru tagat varētu uzlikt. -Šodienai pietiks!-Harija balss atskanēja durvju ailē. -Tikai vienu filmu!-Lūdzu Harijam. -Ārsts teica ka vari tikai stundu skatīties bet tu jau šo filmj skatījies ilgāk.-Harijs man atbildēja. -Hmmm...okey!-Izslēdzot televizoru noteicu pievēršoties Harijam.

-Ko tad tagat daram?-Jautāju Harijam apdomājot. -Nākošnedēļ ir kontroldarbs.-Harijs teica turpinot.
-Mēs varētu pamācīties vajadzīgo vielu!-Harijs teica man apdomājot.
-Nu labi.-Teicu Harijam izejot no izstabas. Pagāja 1.minūte un Harijs jau bija atpakaļ. -Kāda viela mums ir jāapgūst?-Jautāju paskatoties uz ķīmijas grāmatu. Harijs pārščīra no vienas lapuses uz otru lapusi. -Šo-Harijs norādīja uz uzrakstu man to izlasot.

"Metālu ķīmiskā aktivitāte"

Izlasīju pie sevis nopūšoties.
Harijs pastāstīja man nedaudz par tēmu ko pats no visa zināja un tad sāka lasīt visus tekstus un sīkumus.

Sveicināti mani lasītāji!
Kā jau redzams jauna daļa ir klāt!
Iedvesma ir atpakaļ un varu atsākt daļu rakstīšanu.
Ceru ka patika šī daļa.
Nākamo centīšos uzrakstīt pa sestdienu vai svētdienu!

Ar labu nakti visiem x.

Lots of love x

Alise x.