"Mums ir jābrauc"-Luiss noteica ieskatoties telefonā.
"Brauksim ar vienu mašīnu vai tu brauksi pati ar savu?"-Luiss jautāja, kad abi piecēlāmies no krēsla.
"Brauksim ar tavu mašīnu"-Noteicu ieskatoties spogulī.
"Kur tavi vecāki?"-Luiss jautāja.
"Pie draugiem"-Noteicu aizverot mājas durvis.
Iesēdos Luisa mašīnā un izbraucām no pagalma. Pagāja desmit minūtes līdz atbraucām uz laukumu.
Luiss novietojis mašīnu izkāpa no mašīnas kopā ar mani.
Laukumā,jau spēlēja Luisa futbola biedri. Viņš piegāja pie visiem un apsveicinājās.
"Sveiki"-Noteicu paskatoties uz visiem puišiem.
"Sveika"-Bruno,Tomas un Stails reizē noteica un pārējie pasmaidīja vai pamāja ar galvu.
"Kādas komandas?"-Luiss jautāja paskatoties uz Maksu.
"Tādas,kādas parasti"-Makss noteica pasperot bumbu Luisam.
"Tu labi spēlē?"-Stails jautāja paskatoties uz mani.
"Es nespēlēju īsti labi"-Noteicu un izpūtu vieglu nopūtu.
"Tas nekas tu būsi mūsu komandā"-Stails noteica pietiekami skaļi,lai visi izdzirdētu.
"Sākam?"-Luiss jautāja.
"Jā.
Sākot spēlēt futbolu es centos atņemt bumbu Luisam,bet tas nekādīgi neizdevās,jo viņam padevās labāk spēlēt futbolu nekā man.
Luiss iespēra savai komandai vārtus.
"Tas nekas nākamreiz tu spēsi atņemt viņam bumbu"-Stails pieskruenot pie mani noteica uzsitot man pa plecu.
"Paldies"-Noteicu un pasmaidīju.
"Skrien no tās puses un es skriešu no otras"-Stails noteica un aizskrēja.
Es paklausīju viņam un skrēju uz labo sāna pusi.
Pretinieks man atradās priekšā. Es skrēju uz Kristera pusi,lai atņemtu viņam bumbu,bet tas neizdevās.
Es smagi nopūtos un skrēju viņam pakaļ. Tiekot tuvu vārtiem es atņēmu bumbu un skrēju ar to uz pretinieku vārtiem.
Man pretī skrēja Luiss. Viltīgi pasmaidīju. Izlikos,ka es speršu bumbu uz kreiso pusi,bet izsitu to starp kājām tādā veidā Luisam nokrītot uz zemi.
Pasmējos par viņu un padevu bumbu Stailsam. Viņš iesita vārtus un skrēja uz mani pusi.
"Sit pieci"-Stails noteica.
Es iesitu viņam pieci un tad viņš man sabužināja matus.
"Es teicu,ka tu atņemai bumbu"-Stails noteica.
"Es to nebiju gaidījis"-Luiss teica pienākot pie manis un Stailsa.
"Es pat nebrīnos"-Iesmējos kopā ar Stailsu un abi kopā aizgājām uz vārtu pusi.
Rezultāts bija neizšķirts. Spēlējot spēli kādas divas stundas mēs beidzām spēlēt.
"Tu ļoti labi spēlē futbolu"-Luiss noteica,kad abi iekāpām mašīnā.
"Jā,bet ne tik labi kā jūs"-Noteicu iekārtojoties kārtīgāk mašīnas krēslā.
"Tik saki,ka ne tik labi cik mēs? Tu gandrīz spēlē tik labi kā es"-Luiss izbolot acis teica izbraucot uz ceļa.
أنت تقرأ
Skaties Patiesībai Acīs》H.S
عاطفيةTesa ir parasta meitene. Kad viņas vecāki iegūst paaugstinājumu darbā viņa uzzin,ka vienai no labākajām draudzenēm vecāki arī iegūst paaugstinājumu un ar vecākiem lido uz Ameriku. Tesa ar Lunu iepazīst četrus puišus ar kuriem pavada savu laiku. Tesa...
