Skaties Patiesībai Acīs》H.S

18.daļa

Sapratuši kaut cik vajadzīgo vielu mēs atmetām mācīšanos un pievērsāmies citām lietām. 

Iemalkoju nedaudz tēju un pievērsos Harijam, kurš tagat veica savu gājienu  uno kāršu spēlē. Paskatījos uz kārtīm,kuras Harijs novietoja uz pārējām un pacēlu augšā viņa novietoto kārti kā jau zinādama viņam nošmaucoties. -Es neesmu muļķe- Noteicu uzsmaidot. -To es redzu-Harijs nosmīnot man atbildēja paceļot abas kārtis augšā.

Beidzot spēlēt uno kārtis es ieritinājos atpakaļ siltajā segā novietojot savu galvu uz spilvena. Izdvesu klusu nopūtu un raudzījos viss apkārt izstabai domādama ko tagat varētu darīt. Mans skatiens apstājās pie mazā grāmatu plaukta. Padomājusi par lasīšanu es izdomāju labāk nelasīt zinot to ka man ne pārāk patīk lasīt.

Domājusi un raudzījusies apkārt izstabai mans skatiens pievērsās Harijam. -Es vēlos čipsus!-Teicu pasmaidot Harijam. Harijs tikai izdvesa mazu nopūtu un uzsmaidīdams man atbildēja.
-Tūlīt atnākšu pēc 15.minūtēm!-Harija man uzsmaidīja izsoļojot no izstabas.

Kamēr Harijs aizsoļoja līdz veikalam es ātri paņēmu pulti un iesslēdzu televizoru. Pārskatīju kanālus bet nekas interesants nemaz negāja pa televizoru. Nopūtusies es novietoju blakus sev pulti un skatījos seriālu,kas pašlaik gāja pa televizoru.

Izdzirdot soļus nākam pa trepēm augšā es strauji paņēmu pulti rokās un izslēdzu ārā televizoru. Noliku pulkti uz plauktiņa un pievērsu savu skatienu uz durvju pusi pa kurām Harijs tikko ienāca iekšā.

Uzsmaidīju nervozu smaidu Harijam cerot ka viņš neredzēja mani slēdzam ārā televizoru. Harijs no maisiņa izvilka čipša paku un iedeva to man.
-Paldies!-Teicu paskatoties uz Hariju attaisot vaļā čipša paku. -Es redzēju!-Harijs mēğinot nopietnā balsī teica līdz viņa smaids viņu nodeva.

Parādījusi mēli es izņēmu čipša gabaliņu un nokodos no tā turpinot skatīties uz Hariju. Kad Harijs smaida viņam parādas bedrītes un tas izskatās tik ļoti piemīlīgi priekš manis. -Tu vēl ilgi tā skatīsies uz manīm?-Harijs pēc brītiņa izdvesa jautājumu un es novērsos no viņa nedaudz nosarkstot.

Harijs ieraudzīdams manus sārtos vaigus izdvesa mazu smieklu no kā es vēl vairāk nosarku. Pagriezos pret Hariju ar muguru un turpināju ēst čipšus mēğinot atcerēties kautko no visa ko biju aizmirsusi. Tā vietā lai kautko atcerētos man galva iesāpējās klusi man iečīkstoties. -auč-Izdvesu mazu skaņu Harijam nedzirdot. Nopūtusies es pagriezos atpakaļ pieceļoties nedaudz sēdus. 

Noliku savu čipša paku malā padzeroties ūdeni. Mans skatiens pievērsās maisam,kur bija vēl dažādi gardumi. Ieraudzījusi saldējumu es piecēlos uzmanīgi sēdus un liecos pēc saldējuma kastes. Harijs mani apstādināja man atpakaļ iekārtojoties tajā pašā pozā,kā iepriekš.

-Es gribu..saldējumu-Teicu paskatoties uz saldējuma kastīti. Harijs paskatījās uz mani un izvilcis saldējumu iedeva to man ar karoti. -Lūdzu!-Harijs teica.
-Paldies-Atteicu atpakaļ attaisot kastīti vaļā.

Iebraucu ar karoti vēsajā saldējumā un ieliku sev to mutē norijot to nost.
Apskatījos uz Hariju un piedāvāju viņam saldējumu. -Vēlies?-Jautāju Harijam piekrītoši papurinot galvu.

Harijs izņēma no manas rokas karoti un paņēma saldējuma kasti pie sevis.
Paskatījos uz Hariju,kurš tikai iešķībi pasmaidīja. -Dirsa-Noteicu. -Prieks iepazīties!-Harijs atteica atpakaļ iesmejamies. Parādīju mēli un paņēmu no Harija karoti iebāžot saldējumu mutē,to norijot sasalstot manām smadzenēm.

Atdevu atpakaļ Harijam karoti un apgūlos gultā ietinoties segā. Aizstaisīju savus acu plakstiņus un mēğināju iemigt līdz es iemigu.

***