Skaties Patiesībai Acīs》H.S

29.daļa

Stundas vilkās ilgi. Viss,ko šobrīt vēlējos bija ēdiens. Es biju izsalkusi un nožēloju,ka neaizgāju starpbrīdī uz ēdamzāli. Noskanot zvanam no stundas es ātri savācu visas mantas un iznesos no klases.
-Kur tu tā steidzies dūda?-Harijs jautāja apliekot rokas ap manu vidukli. -Es gribu ēst-Atteicu paskatoties uz Hariju. -Aizbrauksim uz veikalu un nopirksim tev ēdienu-Harijs noteica noskūpstot mani.
-Okey-Teicu pasmaidot.

Vilku Hariju aiz rokas uz viņa mašīnu lai pēc iespējas ātrāk nopirktu ēdienu.
-Lēnāk,tas ēdiena nekur nepazudīs-Harijs iesmejoties teica.
-Harij-Novilku nonākot pie mašīnas.
Harijs atslēdzis mašīnu attaisīja man vaļā durvis. Iesēdos mašīnā gaidot,kad arī Harijs iekāps.
-Ko?Braucam-Teicu,kad Harijs iekāpa mašīnā un skatījās uz mani.
-Neko...man patīk tevi kaitināt-Harijs teica iesmejoties un uzsākot ceļu uz veikalu. 

Nonākot pie veikala es izkāpu no mašīnas un kopā ar Hariju devāmies uz veikala pusi. Saņēmu puiša roku savēja uzsmaidot Harijam. Tiekot veikalā Harijam,kāds zvanīja. Viņš izvilka telefonu un atbildēja.

-Hey-Harijs teica klausulē.
-Jā varēšu,bet es nebūšu viens-Harijs teica paskatoties uz mani.
-Atā-Harijs noteica nometot klausuli.
-Šodienas vakars,kuru biju izplānojis ir vējā,bet varēsi braukt ar mani pēc veikala pieskatīt manu brālēnu un māsīcu-Harijs teica skatoties manās acīs. -Ja protams vēlies-Harijs piebilda,kad iegājām veikalā.
-Labi-Noteicu un gāju pakaļ picai.

Saliku visu ēdienu grozā un devos pie saldumiem priekš Harija brālēna un māsīcas. Ieliku dažas paciņas gumijas konfektes un vēl citus gardumu viņiem. Nopūtusies es paskatījos uz Hariju un uzsmaidīju.
-Varam iet maksāt-Teicu pieejot pie Harija. -Priekš,kam tev vajag tik daudz saldumus?-Harijs iesmejoties jautāja. -Ne jau man muļķīt-Atteicu nonākot pie kases.

Ņēmu jau savu maku lai samaksātu par pirkumu,bet Harijs mani apstādināja. -Es samaksāšu-Harijs teica izvelkot banknoti. Samaksājot par pirkumu Harijs paņēma abus maisus un mēs kopā devāmies uz mašīnu. -Kad esi ar mani tev nekad nevajag maksāt pašai-Harijs teica uzlūkojot mani. -Labi-Harijs jautājoši teica. -Labi-Atteicu noskūpstot Harija pieri. Iesēdos atpakaļ Harija mašīnā,kamēr viņš aizmugurē nolika abus maisus.

Nonākot galā pie Harija māsīcas un brālēna,mēs abi izkāpām no mašīnas. Harijs paņēma abus maisus un tad gājām abi uz mājas durvju pusi.
-Piezvani pie durvīm-Harijs teica norādot uz zvanu. Piezvanīju pie durvīm nepaejot pus minūtei,kad durvis atvēra,kāda sieviete. 
-Labdien-Sasveicinājos ar sievieti.
-Labdien!Nāciet iekšā-Brūnmatainā sieviete teica.

Iegājusi iekšā mājā es ieraudzīju divus mazus bērnus skraidam pa māju.
-Ja viņi kautko vēlas,tad tu zini,kur viss atrodas-Sieviete teica.
-Jā-Harijs atteica ievedot virtuvē maisus. -Ketija un jūs būtu Melānija-Ketija uzsmaidot teica. -Jā-Atteicu uzsmaidot. -Labi man jāiet ceru,ka viņi jūs abus klausīs-Ketija teica pamājot abiem bērniem un izejot no mājas.

-Ketija jau aizgāja-Harijs jautāja apliekot rokas man ap vidukli.
-Tikko aizgāja-Teicu pagriežoties pret Hariju un noskūpstot viņu.
-Fuii-Mazā meitenīte teica skatoties uz mani un Hariju. Es ar Hariju pasmējāmies un gājām uz istabu.
-Ejam uz istabu-Harija mazajiem teica. Abi divi uzreiz ieskrēja istabā.

Iesēdos dīvānā un abi pieskrēja pie manis un apsēdās man blakus.
-Es drīz atnākšu-Harijs teica un izgāja no istabas. -Čau Tesa!-Mazā meitene teica. -Sveika-Atteicu atpakaļ pabužinot viņas matus.
-Kā jūs abus sauc?-Jautāju skatoties uz abiem. -Elsa un viņu Džeims-Elsa teica norādot uz mazo Džeimsu.
-Cik jums abiem gadiņi-Jautāja smaidot. -Man pieci-Elsa teica.
-Man ir četri-Džeims teica parādot ar pirkstiem četri.

-Harijs par tevi stāstīja mammai-Elsa teica pasmaidot. -Ko viņš tieši stāstīja-Jautāju uzlūkojot abus.
-Cik tu esi smuka un jauka-Džeims pasmejoties teica. -Viņš tevi nevēlas pazaudēt-Elsa teica pasmejoties.
Abi skatījās man aiz miguras un smējās. Apgriezos otrādi un ieraudzīju tur stāvam Hariju. Parādīju mēli un paņēmi picas kasti.

-Vairāk zināsi ātrāk veca paliksi,Dūda-Harijs teica apsēžoties man blakus.
Atvēru picas kasti piedāvājot Elsai un Džeimsam. -Vēlaties picu-Jautāju abiem. -Nē mēs gribam konfektes-Elsa ar Džeimsu reizē iesaucās.
-Tad nāciet man līdzi-Teicu uzsmaidot un abi satvēra manu plaukstu.
-Ejam pēc konfektēm-Elsa iesaucās lēkājot.

Iegājām virtuvē un uzcēlu abus uz galda. -Ņemiet,ko vēlaties-Teicu mazajiem. Abi no priekiem iespiedzās un paņēma gumijas konfektes un kinderolu. -Paņēmāt visu-Jautāju un abi noleca no galda un izskrēja no virtuves. Sekoju abiem atpakaļ uz istabu,kur bijām iepriekš.

Apsēdos atpakaļ dīvānā un attaisīju Elsai paciņu,kamēr Harijs attaisīja Džeimsam. -Paldies-Elsa teica un sāka ēst konfektes. Sniedzos pēc picas šķēles pie galda paņemot un to nokožoties. Harijs pieliecās un nokodās gabalu no manas picas šķēles.
-Dirsa-Teicu paskatoties uz Hariju.
-Es tevi arī mīlu-Harijs teica nobučojot mani uz vaiga.

-Es brīnos,ka tu viņiem abiem patīc-Harijs teica uzliekot roku uz manas kājas. -Kāpēc-Jautāju uzlūkojot Hariju.
-Viņiem neviens ar,ko uz šejieni atnāku īsti nepatīk-Harijs teica.
-Es esmu izņēmums-Es teicu uzlūkojot Elsu un Džeimsu.
-Paldies Tesa par konfektēm-Džeims teica ielecot man klēpī. -Nav par ko-Atteicu arī Elsai atnākot pie manis.
-Kas mani apskaus-Harijs jautāja noliecis apakšējo lūpu uz leju.

Elsa ar Džeimsu apskāva arī Hariju pieraujot mani klāt pie viņiem.

Visiem priecīgus ziemassvētkus!
Lai visiem daudz,daudz dāvanu un pieēdaties lai pa ziemu nebūtu auksti.
Apsveicu atkal Ziemassvētkos!♡