Kopā mūžīgi. | ✔️

Chapter 33

- Jūsu pasi un biļeti, lūdzu.- čērkstošas sievietes balss iztraucēja mani no manas domāšanas. Pašai nemanot, garā rinda nu bija izklīdusi un bija pienākusi mana kārta.
Es neveikli iesmējos un piegāju tuvāk.

- Labrīt.- es uzsmaidīju sev pretī esošajai sievietei, kaut kur ap četrdesmit.

- Koferi uzlieciet šeit.- viņa tikai nomurmināja un burtiski izrāva no manām rokām manu pasi. Es nopūtos par šīs sievietes neaprakstāmo laipnību un pieliecos, lai uzceltu savu koferi uz norādītās lentas.

- Am, palīdzēt?- pēkšņi man aiz muguras ieskanējās klusa, bet nosvērti zema balss. Es salēcos, un automātiski pagriezos pret runātāju, kaut gan man jau bija skaidrs, kurš tas ir.

- Kol?- es iesaucos, kad mūsu abu skatieni sastapās. Puisis man stāvēja ievērojami tuvu un man aizsitās elpa.
Ko gan viņš te dara?

- Nē, zini Svētais Lucifers.- viņš skaļi iesmējās un viņa seju rotāja apbrīnojami skaists smaids. Nemanot, es pati biju sākusi smaidīt. Nemanot, es arī biju sākusi pētīt sev pretī stāvošo puisi. Viņš bija garāks, taču es varēju apskatīt viņa zeltaini blondās matu šķipsnas, kas nebija ieveidotas un brīvi krita uz visām pusēm, arī viņa acīs, kas bija maigi brūnā krāsā, un viņa skaisto smaidu. Es biju aizturējusi elpu.

- Labrīt, Heilij!- Kols visbeidzot klusi ierunājās un veltīja man vēl vienu smaidu. Manā vēderā kaut kas sagriezās.
Nē, nē, nē!

-Man nav laika gaidīt uz jums visu dienu!- skaļa balss nodārdēja mums aiz muguras, un es smagi nopūtos.

- Ļauj man.- Kols maigi ierunājās un tikpat maigi pieskārās manam plecam, kad pagāja man garām. Mana elpa atkal bija aizķērusies kaut kur manā kaklā.
Man likās, ka viņš dusmojās..

- Vairs nē.- es vēl dzirdēju viņu atbildam uz manu domās izteikto jautājumu. Nogrozīju savu galvu un pagriezos, lai redzētu, ko Kols grasās darīt. Viņš piegāja pie lentas un uzcēla manu smago koferi, pielietojot tikai vienu roku. Tad viņš pievērsās sievietei.

- Vai tas būtu viss?- viņa balss tembrs pēkšņi bija mainījies uz draudīgu un uzstājīgu.

- Ātra dzimumu maiņa.- sieviete noburkšķēja un veltīja Kolam izaicinošu skatienu. Es redzēju kā viņa ķermenis dusmās sapringst, taču es nevarēju neiesmieties par tās sievietes tikko izteikto pieņēmumu.

- Jā, tas arī viss.- viņa vēl noteica un iespieda Kola plaukstā manu pasi un biļeti. Viņš pagriezās pret mani un jau gatavojās man sniegt to, ko turēja savā plaukstā, taču pēkšņi viņa acis aizslīdēja līdz manai biļetei. Jau pēc vienas sekundes viņa seju atkal biju izrotājis liels smaids. Puiša acis iemirdzējās.

- Kas tur ir?- es biju neizpratnē un uzmanīgi izņēmu no viņa plaukstas savu biļeti. Viņš nepretojās un atdeva to man.

- Nekas.- es dzirdēju viņu vēl iesmejamies, un tad viņš jau bija izzudis. Cilvēku pūlis atkal sāka pulcēties ap mani, tāpēc es iebāzu pasi un biļeti savā mugursomā un devos uz drošības pārbaudēm. Man neatlika vairs laika domāt par to, kas tikko bija noticis. Vai vēl jo vairāk par to, kāpēc Kols ir tik sasodīgi pievilcīgs!..

***

Pie drošības kontroles rindām es sastapu daudz savējos. Tajā skaitā arī Kimu. Ieraugot to, cik ļoti satraukta un laimīga ir mana draudzene, manu seju uzreiz sāka rotāt smaids.
Abas drošības pārbaudes noritēja mierīgi un bez sarežģījumiem, un mēs beidzot tikām lidostas otrā korpusā. Vienā no kafejnīcām mums bija norunāts tikties ar Dolavanu.
Kad mēs ar Kimu gausiem soļiem dēļ noguruma, gājām uz norunāto vietu, Dolavans jau sēdēja tur un ar pirkstiem nepacietīgi bungoja pa savu kafijas krūzi.