Story Of Our Love »Z.M.« ✔️

18.

Tā kā es zināju, ka Liams ņems paraugu no pagājušās reizes, tad es situ uzreiz pēc kārtas labo un tad kreiso.

"Tu, resnā! Kā tev nav kauna?" Liams smejoties prasīja. Es sāku smieties un izvairījos no sitiena. Es viņam iesitu pa vēderu ar labo roku un tad pa seju ar kreiso.

"Tu pats uzprasījies!" es atbildēju. Viņš man iesita pa seju, kas bija nedaudz sāpīgi, bet es situ viņam pretī. Šoreiz no visa spēka. Es trāpīju pa lūpu.

"Tev laikam man patīk visu laiku man pārsist lūpu." viņš smejoties teica un pielika pirkstu pie nu jau asiņojošās lūpas. Es pasmaidīju un paskatījos uz Eimiju, kura šokēti skatās uz mums.

"Hey, mēs tikai spēlējamies, neuztraucies." es noteicu Eimijai. Viņa pasmaidīja.

"Tētim viss kārtībā?" viņa prasīja.

"Jā, tētītim viss kārtībā. Tikai jautājums vai mammītei ir viss kārtībā." Liams atbildēja. Es jautājoši uz viņu paskatījos.

"Kapēc, lai nebūtu?" es prasīju. Viņš pacēla vienu uzaci.

"Tev tek asinis.." viņš noteica. Es pieliku roku pie vaiga un noņēmu. Asinis. Ak vai..

"Tas nebija tik sāpīgi.." es iesmejoties noteicu.

"Nu.. Nezinu ko tu teiktu, ja es sistu no visa spēka kā tu man." viņš iedomīgi atbildēja.

"Beidz būt tik iedomīgs!" es attraucu.

"Kura jau nu šeit ir iedomīga." viņš nomurmināja.

"Tava mēle." es atbildēju. Viņš parādīja man mēli.

"Tā nav vainīga." Liams smejoties noteica. Es viņu iepļaukāju. Viņš gribēja man iesist, bet es nosargājos un situ viņam pa seju. Viņš uzšķieba lūpu un pataustīja savu lūpu, kura tagad asiņo vēl vairāk. Viņš sāpēs sarauca uzacis.

"Piedod, viņa tev palīdzēs. Tagad man jāiet pie Zeina, es atstāju tur telefonu." es noteicu. Viņam šokā iepletās acis.

"Es arī." viņš atbildēja. Es viltīgi pasmaidīju.

"Sanāks iet kopā. Piedod, es tikai atnācu mazliet parotaļāties un apciemot Eimiju, bet tagad es iešu." es noteicu meitenei novelkot cimdus.

"Atā, mammī!" Eimija iesaucās. Es viņu apskāvu un uzspiedu skūpstu uz pieres. Es ar Liamu devāmies atpakaļ uz darbu.

"Mani Zeins nogalinās." Liams noteica ejot aiz manis.

"Kapēc?" es prasīju. Viņš norādīja uz vaigu. Es iesmējos un norādīju uz lūpu. Viņš apgrieza acis.

Pēc brīža mēs iegājām darbā un uzreiz devāmies uz Zeina kabinetu. Visi mūs appētīja nedaudz šokēti. Mēs iegājām Zeina kabinetā, kur Zeins ar Edvardu runāja ar kādu darbinieku.

"Labi, tu esi brī.. Kel, kas ar tavu seju?" Zeins šokēti prasīja. Es iesmējos un norādīju uz Liamu. Zeins ar Edvardu atsāka smieties. Darbinieks paskatījās uz mums un neveikli izgāja no kabineta.

"Ak šausmas, es vēl nekad nebiju tā smējies par divu cilvēku strīdu." Edvards izmocīja no sevis.

"Nu beidz, tur nav par ko smieties. Starp citu, es uzzināju, ka tā meitene ir stāvoklī no Liama." es paziņoju.

"Viņa nav!" Liams šokēti noteica.

"Ir gan! Neviens neteica, ka viņa nav!" es atcirtu.

"Mums pat nav bijis sekss, kā viņa var būt stāvoklī?" viņš prasīja. Es pasmīnēju.