Story Of Our Love »Z.M.« ✔️

42.

*Kristelas POV*

Mēs izkāpām no lidmašīnas. Drīzāk viņš mani no tās izstūma. Viņš ir dusmīgs uz mani. Es nezinu kapēc. Kurš gan bez viņa to zina? Viņš pat bija sadauzījis krūzi, no kuras es dzēru, un es sagriezu roku. Viņš nelikās par to ne zinis. Es sagriezu arī otru roku ņemot stiklus laukā no sagrieztās rokas. Mums ar kājām tagad ir jāiet. Es klusēju, jo nevēlējos, lai viņš man nodara pāri. Man pietiek ar roku. Mēs iegājām lidostā, kur Teilors aizgāja nokārtot kaut kādas darīšanas, bet man ar apsargiem lika iet prom. Kā mēs izgājām no lidostas es pasmaidīju. Man patīk šī pilsēta.

"Jums nesāp roka?" viens no apsargiem prasīja. Es uz to paskatījos. Tā vēl joprojām asiņo. Rētas ir diezgan lielas.

"Ne tik ļoti, lai raudātu un izpaustu sāpes. Protams, man ir bail, ka kāds vampīrs pielavīsies pie manis un izsūks visas asinis no manis, bet tas nevarētu notikt, ja jūs mani sargājat." es noteicu, pasmaidot viņa virzienā. Viņš atsmaidīja.

"Kristel! Parakstu! Bildi!"

"Ai, ai, ai." es klusi noteicu. Pie manis pieskrēja meitene. Es paņēmu rakstāmo ar kreiso roku, jo visa labā ir asiņaina.

"Kas tev notika ar roku?" viņa prasīja.

"Es sagriezu. Nekas traks. Labi, ātri bildi un man jāskrien." es noteicu pasmaidot. Mēs uztaisījām bildi un es ar sargiem turpinājām iet.

Prese jau bija atradusi savu ceļu pie manis, bet puiši nelaida nevienu pie manis. Pēc brīža mēs vienkārši apstājāmies un gaidījām kādu. Pēc kāda laiciņa pie manis pienāca Teilors.

"Kapēc tavi fani ir tik kaitinoši?" viņš jautāja. Es saraucu uzacis.

"Tu esi kaitinošs un mani fani nav kaitinoši. Varbūt tev tikai skauž, ka tev tādu nav." es noteicu pasmīnot. Viņš sarauca uzacis.

"Netestē mani uz ielas, visi domā, ka es esmu Zeins." viņš teica pasmaidot. Mans smaids izgaisa.

"Es zinu, ka tu neesi un droši. Sit. Es labāk jūtos, ja cilvēks izgāž savas emocijas uz mani fiziski, nevis stāstot savus pekstiņus. Netestē mani." es atbildēju. Viņš tikai sakoda zobus un paņēma manu asiņaino roku. Viņš to noskaloja ar ūdeni un aptina binti ap to.

"Tavi fani laikam mācās no tevis būt tik kaitinošiem. Tu ne ar ko neatšķiries." viņš teica atlaižot manu roku.

"Beidz būt tik iedomīgs!" es dusmīgi norūcu. Viņš iesmējās, bet neko neteica. Viņš devās kaut kur. Es sekoju viņam. Apsargi mums.

"Kristel! Zein! Bildi! Lūdzu!"

"Es neesmu Zeins! Jēziņ, nomierinaties!" Teilors uzkliedza.

"Tu esi kretīns." es nomurmināju. Par to es saņēmu pļauku. Viņš saņēma manu seju savās rokās.

"Pamēģini mani vēl tā nosaukt un tu jau šodien varēsi atvadīties no saviem mazajiem." viņš iečukstēja man ausī. Man acīs sariesās asaras. Viņš turpināja iet. Bet es stāvēju.

"Miss, jums jāiet līdzi viņam, viņš jums nodarīs pāri." viens no apsargiem teica. Es viņu paklausīju un devos viņa virzienā.

"Iedodat man kāds ieroci." es dusmīgi norūcu.

"Jūs zaudēsiet reputāciju. Nevajag. Zeins jums atbrauks pakaļ." tas pats teica. Es nopūtos un noslaucīju asaras. Man ir jābūt stiprai priekš Zeina.

*Zeina POV*

Es skatos bildes un video no faniem ziemeļamerikā. VIŅŠ VIŅAI IESITA! KAS AR VIŅAS ROKU? Ko viņš viņai izdarīja?! Labi, es zinu kur man ir jāiet. Es tagad esmu šeit, ziemeļamerikā. Keila palika pie Liama. Es izgāju no lidostas.