_After 1 year. 13.July_
Es iedunkāju Zeinu par izjokošanu. Viņš staigā tikai ar saviem bokseršortiem. Es tikko beidzu trenēties. Es visu laiku trenējos, lai atkal iegūtu iepriekšējo ķermeņa uzbūvi. Ar laiku tas sanāca ļoti labi. Tagad es esmu labā formā. Viņš turot Elisu smējās un rādīja man mēli.
"Jūs visi esat pret mani! Nav godīgi!" es dusmīgi noteicu, slaukot savu seju no krāsas. Zeins mani aplēja ar violeto krāsu.
"Elij, tev piestāv." Liams smejoties pakliedza. Viņam ir Kriss un viņa mazā meitiņa. Viņai ir trīs mēnesīši. Reičela ir mamma. Liams jau paspēja bildināt viņu. Viņš tagad ar Reičelu ir iekšā. Zeins nolika Elisu uz zālītes un pienāca pie manis.
"Luis, mēs ieiesim iekšā.." Zeins pabrīdināja un mēs kopā iegājām iekšā. Es uzgāju uz manu un Zeina vannasistabu. Es jutu sliktu priekšnojautu, bet es centos to ignorēt.
*3rd POV*
Kristela iegāja dušā ar slikto nojautu, kamēr Luiss uzmanīgi vēroja mazo Elisu. Arī Luisam bija slikta nojauta. Brīdi pasēdējis un paklausījies kā Elisa spēlējas viņš izdzirdēja kādu mašīnu traucamies netālu no mājas. Tā strauji tuvojās mājai. Mašīna ietriecās mājas žogā. Luiss, intuīcijas vadīts, pieskrēja pie Elisas un paskrēja malā, bet gar viņiem patraucās mašīna. Tā nedaudz aizķēra Luisu un viņš nokrita gar zemi, turot Elisu cieši pie sevis. Puisis piezemējās uz muguras un Elisa nobijusies guļ uz puiša vēdera. Mašīna ietriecās Zeina mašīnas sānā saliecot to uz pusēm. Mazā Elisa sāka raudāt, bet Luiss centās mazo nomierināt. Visi izsteidzās no mājas, lai apskatītu kas notika. Zeins ieraudzījis mašīnu ar acīm atrada Luisu un Zeina mazo meitiņu viņam rokās. Viņš piesteidzās pie Luisa un paņēma Elisu.
*Kristelas POV*
Es nomazgājos un izkāpu no dušas. Noslaucījos. Apakšstāvā varēja dzirdēt kā visi satraukti klaigā. Es uzvilku šortus un parastu maiciņu. Izgāju uz balkona. KAS NOTIKA? Zeina mašīnā ir ietriekusies cita mašīna. Mašīnas riepu nospiedumi ir redzami. ZEINS ATSTĀJA TUR MAZO! Es noskrēju uz pirmo stāvu. Zeins ieraudzījis mani pienāca pie manis.
"Neuztraucies tikai.." viņš klusi noteica.
"Kur ir Elisa?" es ar asarām acīs prasīju. Mājā ienāca Luiss ar Elisu. Es skrienot apskāvu gan Elisu, gan Luisu.
"Man bija slikta priekšnojauta.. Bet es to ignorēju.." es nobijusies teicu.
"Man arī bija slikta priekšnojauta, tapēc uzmanīju Elisu vairāk, kā biju ieplānojis." viņš nedaudz pasmaidot teica.
"Zein, Liams izsauca policiju." Reičela ienākot mājā noteica.
"Paldies.." es čukstus noteicu. Luiss aplika roku ap mani.
"Es nevarēju pieļaut, ka viņai kas notiek." viņš atbildēja. Es atlaidu viņus un paņēmu Elisu oppā.
"Mammīt, kas notika māsiņai?" Keila prasīja ar Tomiju pie rokas. Tomijs skatījās man acīs. Es pietupos pie viņiem.
"Nezinu, bet man prieks, ka jums visiem ir viss kārtībā." es čukstus noteicu. Viņa mani apskāva. Tomijs arī. Es apsēdos uz grīdas un apskāvu visus.
"ĢIMENES APSKĀVIENS!" Eimija iespiedzās un ar Krisu pievienojās apskāvienam. Es iesmējos un apskāvu arī Eimiju un Krisu.
"Ak dievs, Elij, tev ir pieci bērni!" Zeins šokēti iesaucās.
"A tev ir četri, baigi neatpaliec." Liams smejoties atbildēja.
"Beidz, kurš zina cik viņai būtu, ja jūs vēl būtu kopā." Zeins izsmejoši teica.
"Man vispār šķita, ka Kristela krāpa Liamu ar Edvardu." Reičela neapmierināti noteica. Es paskatījos uz viņu ar jautājošu skatienu.
"Es un Edvards? Mēs? Kopā?" es šokēti prasīju.
"Lielāka iespēja, ka tas bija ar Zeinu." Liams atbildēja. Es ar Zeinu uzreiz saskatījāmies. Pasmīnējām un paskatījāmies uz Liamu.
"Es zināju, ka Kristela būs kopā ar Zeinu." Luiss apmierināti noteica. Tagad visi paskatījās uz viņu.
"Kapēc?" es smejoties prasīju.
"Pirmkārt, varēja redzēt, ka tu viņu mīli. Otrkārt, tu izskatījies laimīgāka ar Zeinu, kad tu biji kopā ar Liamu. Treškārt, tu slēpies aiz Zeina, kad Liams gribēja tev 'špricēt' un neuzticējies Liamam. Un ceturtkārt.. Nē, to es neteikšu, mani Liams nogalinās." Luiss notrīsot stāstīja. Visi paskatījās uz Liamu.
"Es tevi nenogalinātu, ko tu runā tādas muļķības bērnu priekšā?" Liams pakasot pakausi prasīja. Es klusi sāku smieties. Man pievienojās Tomijs un Kriss. Tikai viņi smējās skaļi un traki. Viņu dēļ sāka smieties arī visi pārējie. Man šķita, ka mēs nebeigsim smieties, bet tā nebija patiesība.
"Uzmanību, policija!" kāds ārā pa skaļruni pateica. Mēs visi pārstājām smieties. Luiss ar Reičelu bija pirmie, kuri izgāja ārā.
Kad viss bija nokārtots un svešā mašīna tika aizvākta, Zeina mašīnu aizveda uz remontu un mēs dabūjām strādniekus, lai salabo žogu. Tikmēr mēs sēdējām iekšā. Es gribēju peldēties, bet Zeins man neļāva. Es pārvilku peldkostīmu un pa virsu uzvilku savu halātu. Kamēr Zeins neredzēja es iztipināju pa kluso no mājas un piegāju pie baseina. Halātu iemetu krēslā, bet pati lēni devos ūdenī.
"ELIJ!" Zeins iekliedzās. Es ātri ieskrēju ūdenī un peldēju prom. Bija dzirdami vairāki smiekli. Es pagriezos pret viņu.
"Redz, es tiku baseinā!" es izmēdīju viņu.
"Kristel? Kopš kuriem laikiem tev ir tetovējums? Un.. Man likās, ka Zeinam ir tāds.." Reičela apjukusi teica. Zeins parādīja savu tetovējumu.
"Mēs taisījām kopīgus." es atbildēju. Viņa appētīja Zeina tetovējumu, bet Zeins vēroja viņas rokas, kuras tura viņa roku, lai kārtīgi appētītu. Es pasmīnēju, jo es jutu sevī greizsirdību. Greizsirdību par tik muļķīgu lietu. Tā vietā es ar acīm sameklēju mazos. Elisu, Tomiju un Krisu. Elisa ir pie baseina malas un stiepj rociņas manā virzienā. Viņa jau ir plika. Es piepeldēju pie viņas, paņēmu un papeldēju tālāk no malas. Elisa cieši apķērās ap manu kaklu.
"Mamma.." Elisa klusi izdvesa ar bailēm balsī. Es sāku spiegt.
"PIRMAIS VĀRDS, PIRMAIS VĀRDS!" es kliedzu cieši apskaujot Elisu. Tas bija viņas pirmais vārds, kuru viņa pateica.
"Mamma!" Elisa iespiedzās un mēs kopā sākām smieties.
*Zeina POV*
Elija pēkšņi sāka spiegt.
"PIRMAIS VĀRDS, PIRMAIS VĀRDS!" viņa kliedza. Manas acis uzreiz pievērsās viņai. Viņai rokās ir Elisa.
"Mamma!" Elisa iespiedzās un viņas abas sāka smieties, bet man šokā pavērās mute.
"Tētis." Tomijs ar Krisu kopā iekliedzās. Es viņus abus pacēlu oppā un cieši samīļoju. Tad palaidu, lai iet. Kristela palaida Elisu, bet pirms viņa aizpeldēja es viņu saķēru un izvilku no ūdens.
"Es teicu nē, Elij." es smejoties teicu, turot viņu, jo viņa darīja visu, lai tiktu baseinā. Pēkšņi viņa pagriezās pret mani un taisījās sist, bet es paspēju roku pielikt priekšā.
"OUU!" Liams ar Luisu un Reičelu kopā iesaucās.
"Tā nedrīkst darīt, mazā. Par to tev būs sods." es piemiedzot ar aci viņai teicu. Viņas mute iepletās šokā un viņa sāka vēl vairāk rauties no manis vaļā.
"Nu nomierinies, es tevi palaidīšu." es ķiķinot teicu.
"Kā lai es.. Zinu.. Ka tu.. Palaidīsi mani?" viņa kliedza.
"Es apsolu. Ja es tevi tagad palaidīšu, tad tu vari iekrist baseinā un savainoties." es atbildēju. Viņa pārstāja un es, uzspiedis skūpstu uz viņas lūpām, palaidu viņu. Viņa pat neizkustējās. Viņa uzspieda skūpstu uz manām lūpām. Bet tas bija tikai viens no visiem viņas veidiem, lai iegrūstu mani baseinā. Es nepeldēju augšā. Atvēru acis. Viņa no augšas skatās uz mani. Es aizvēru acis un uzpeldēju augšā.
YOU ARE READING
Story Of Our Love »Z.M.« ✔️
FanfictionKristela Malika atgriežas pie Zeina. Jauni piedzīvojumi, asaras, prieki un pats galvenais ir viens jautājums. Vai Kristela, kopā ar savu ģimeni un draugiem, spēs tam visam iziet cauri? Atbilde ir šajā grāmatā! - TuRpInĀjUmS!