Story Of Our Love »Z.M.« ✔️

40.

"Pag.. Zein, kapēc tevi arestēja? Tajā dienā, kad Kristelu sadūra.." Reičela šokēti prasīja.

"Tētītis to neizdarīja." Keila atbildēja Zeina vietā.

"Mans dvīņu brālis mani turēja ieslodzījumā un Elija nezināja, ka man ir dvīnis. Viņš viņu sadūra. Noveicās tas, ka Liams aizmirsa savu telefonu." Zeins atbildēja uz Reičelas jautājumu.

"Auč.. Kapēc jūs neesat kā Edvards un Harijs? Tā kā labākie draugi?" Reičela prasīja.

"Viņš nav mūsējais, viņš ir pretinieks. Tieši tāpat kā Olivers bija." es atbildēju. Zeins pasmīnēja manā virzienā.

"Ko mēs darītu bez tevis, Elij?" Zeins ķiķinot prasīja.

"Vēl joprojām cīnītos pret to pakaļu." es atbildēju, paskatoties uz Keilu.

"Tētītis mani vedīs uz skolu?" Keila prasīja.

"Jā. Samīļo tēti." es noteicu, palaižot viņu vaļā. Viņa ierāpās viņam klēpī un sāka ēst cepumu.

"Pag.. Tevi gribēja arestēt, bet arestēja Edvardu.. Tu viņu nogalināji?" Reičela prasīja.

"Izskatos pārāk cilvēcīga, lai nogalinātu, vai ne? Es tikai atriebos par manis kaitināšanu." es atbildēju. Viņas acis iepletās.

"Kur jūs strādājat?" viņa šokēti prasīja.

"Gribi strādāt pie mums? Pateikšu kāds darbs tikai tad, kad pateiksi jā." Zeins noteica pasmīnot.

"Alga?" viņa šaubīgi prasīja.

"Kā kuru mēnesi. Parasti tūkstots trīssimts deviņdesmit deviņi līdz tūkstots piecsimt. Mēs paši mēnesī saņemam simts tūkstošus." Zeins noteica. Man iepletās acis. Arī Reičelai iepletās acis.

"Ja man nebūs jānogalina cilvēki vai jādara kas nelegāls, tad jā..?" viņa atbildēja.

"Nekas nelegāls. Mūsu uzņēmums ir apstiprināts, policija par to zina." Zeins atbildēja. Wow.

"Labi.. Tad jā.." viņa atbildēja.

"Visvieglākais darbs, Zein. Kapēc tu maksā tik daudz?" es smejoties prasīju.

"Neprasi man, mēs saņemam daudz un jo vairāk saņemam, jo lielāka alga citiem." Zeins atbildēja.

"Kā to saprast? Vieglākais darbs? Visvieglākais?" viņa sašutusi prasīja.

"Tev nekas īsti nav jādara. Tev ir jābūt darbavietā no astoņiem līdz minimums puspieciem un jādodas uzdevumos, kad izsauc. Tev es varu arī piedāvāt staigāt man vai Kristelai līdzi kā palīgs un tev nevajadzēs doties uzdevumos, ja mēs paši neejam." Zeins atbildēja. Reičelai šokā iepletās acis.

"Un viss? Tas tiešām ir legāli?" viņa prasīja. Zeins pamāja ar galvu.

"Naudu mēs dabūjam pārdodot narkotikas. Neuztraucies, mēs tās nelietojam, mēs tikai ražojam un pārdodam." Zeins atbildēja. Es pacēlu vienu uzaci.

"Skatoties pēc Kristelas.. Neizskatās.." Reičela noteica.

"Es priekš viņas atteicos. Es nevēlos pazaudēt Eliju." Zeins atbildēja.

"Aw, tas ir tik mīļi!" Reičela klusi noteica. Zeins tikai apmierināti smaida.

"Es aizvedīšu Keilu uz skolu. Reičel, tu brauksi ar mums uz studiju vai man tevi aizvest mājās?" Zeins prasīja.

"Mājās. Mamma gan jau noraizējusies, es viņai vakar neuzrakstīju." Reičela atbildēja.

"Pēc tam uzraksti man." es pasmaidot teicu. Viņa arī pasmaidīja un pamāja ar galvu.