Zīda kristāls {Park Jimin}

2

Kā vienmēr mēs sēdējām atpūtas telpā un baumojām.

- Ak dievs vai tu redzēji viņas
matus? - Mūsu draugu grupā bijām mēs piecas. Vienmēr skolā kopā. Pēc skolas tikai es un Stefānija.

- Tiešām tādas šausmas. - Otrā piebalsoja un mēs visas kopā ieķiķinājām. Šī bija ierasta lieta. Mēs apsmējām citus.

- Hey, bet jūs dzirdējāt, ka jau atkal būs kaut kāds jauniņais. - Stefānija teica knibinot savus nagus. Viņa bija bara vadone un neviens nedomāja pat atņemt viņai viņas vadones postu.

- Jā, kaut ko tādu jau dzirdēju vakar gaiteņos apspriežam. - Piebildu. Stefānija paglūnēja uz mani un tad uzsmaidīja. Viņi patika, ka viņa ir pirmā, kas paziņo jaunumus. Un tie jaunumi nebija nekas īpašs. Kāds visu laiku ieradās un aizgāja. No tā man skolas dzīvē īpaši nemainījās.

- Es dzirdēju, ka būšot karsts čalītis. Ja vien es būtu brīva. - Stefānija teica nopūšoties un pēc tam ķiķinot. Un protams kā vienmēr mēs pārējās četras ķiķinājām viņai pakaļ.

- Ak dievs Y/N tev vajag viņu
nocopēt. - Es tādu nebiju no viņas gaidījusi. Bet nekas īpaši šokējoši tas arī nav. To ko viņai nevajag, bet viņai tas patīk viņa iesmērē man. Bet tas pārsvarā notiek ar mantām nevis ar cilvēkiem.

- Nē, paldies es nevēlos attiecības. - Es teicu pēc iespējas maigāk. Viņai nepatika vārds nē, jo tā nav klausīšana pavēlei.

- Skumji. - Viņa ļauni paglūnēja uz mani.

- Kāda no jums grib attiecības? - Atlikušās trīs meitenes iespiedzās. Esot draugos ar Stefāniju tu vari iegūt visu ko vien vēlies. Viņa pat var tev noorganizēt randiņu ar viss karstāko čali uz pasaules. Tāda ir naudas vara.

- Man sāp galva. - Viņa pielika roku pie galvas un mēs uzreiz izlikāmies, ka mums šausmīgi rūp vai ar viņu viss labi. Viņa noburkšķēja, ka viss labi un ka vēlas pabūt viena. Mēs devāmies prom, kas nozīmēja, ka stunda ir beigusies. Jā, Stefānija vienmēr devās uz skolu, bet reti kad gāja uz stundām.

Pateicoties visam šim sūdam es čakarēju savu nākotni. Bet man tas īpaši nerūp, jo kāda gan nākotne var būt tādai kā man. Un tā es katru vakaru sēdēju uz savu palodzi un domāju, kurā pagriezienā es tā sačakarēju savu dzīvi. Un turpinu sapņot par to kāda tā varētu būt un nenojaušot es klusiņām raudu skatoties uz spožajām zvaigznēm.

- Vai draudzība vispār mēdz būt
īsta? - Es pati sev uzdevu jautājumu atspiežot pieri pret auksto loga stiklu. Un man nemaz nerūp tas, ka raudu pie loga, jo zinu ka neviens tā pat to neredzēs. Bet es tik un tā klusībā ceru, ka kāds to redzēs un pajautās vai man viss labi. Un kaut kur dziļi sevī es slēpju patiesību, ka tā nekad nenotiks.

Uz galda vibrē mans telefons, kas liecina ka visi ir aktīvi grupas sarakstē. Un Stefānija mani pēc tam nogalinās, ka nebiju arī tur rakstījusi. Bet viņa nemaz nav tāds briesmonis. Kafejnīcā sēžot viņa bieži parāda savu īsto pusi, ko viņa domā ir noslēpusi no manis.

***

Dienas jūk kopā. Es neatšķiru šodien no vakardienas. Bieži sāku putroties dienās. Tas viss, jo pēdējā laikā neizguļos. Meitenes skolā man bieži pārjautā vai ar mani viss tiešām labi. Tā nav, bet es taču neteikšu patiesību.

***

Stefānija centās iedraudzēties ar jauno puisi, bet brīnumainā kārtā tas nenostrādāja. Laikam ne visi dejo pēc viņas stabules. Un ja es pat gribētu tik prom no šī visa tas tā pat liekas nereāli.

***

Viņš ar mani sasveicinājās pēc tam Stefānija mani izprašņāja vai starp mums kaut kas ir. Es viņu nepazīstu. Galvā liekas ir putra. Es jau neguļu trešo nakti. Galvā dun. Acis ir nedaudz nopampušas.

***

Šodien es gaidīju autobusu, bet izrādījās ir sestdiena. Man steidzami vajag miegu. Bet,lai kā es mocītos es nevaru aizmigt. Man ir trāpījušās bezmiega naktis, bet nekad viss nav bijis tik traki. Es pārmeklēju zāļu kasti cenšoties atrast kaut ko, kas palīdzēs man aizmigt.

***

Tablete nepalīdzēja. Ir pagājusi stunda un es vēl neesmu aizmigusi. Laikam jāiedzer vēl viena. Varbūt pat labāk izgulēšos.

***

Tablešu bundžiņā vairs nav vairs neviena tablete. Man vismaz tā liekas. Mana redze ir nedaudz miglaina. Bet es jūtu, ka beidzot man sāk nākt miegs.

***

Kur es atrodos?
Kur ir mana istaba?

***

Man reibst galva. Sākumā vajag atrast kur apsēsties. Manas kājas mani neklausa. Man džinkst ausis. Un jau pēc mirkļa es beidzot dabūju savu ilgi gaidīto miegu.

A/P

Varbūt kāds nesaprata, bet galvenajai varonei dienas ir saplūdušas kopā un šeit nav rakstīts viss dienas kārtībā, bet nelielas dienas daļas.