Zīda kristāls {Park Jimin}

22

- Es skatījos laika prognozi un rīt pēcpusdienā vējš beidzot rimsies. Kad tiksim atpakaļ nosvinēsim. - Taehyungs priecīgi paziņoja. Un es tikai smaidīju. Ne uz vienu mirkli šeit atrodoties man smaids nepazuda.

- Tu tikai meklē iemeslu, lai piedzertos. - Yoongijs šodien arī bija runīgs un viņš arī visu laiku smējās par pārējo muļķīgajiem jokiem. Viņi visi ir tik laimīgi.

- Varbūt mēs varam vienkārši piedzerties tagad. - Jimins norādīja uz dažām alkohola pudelēm uz grīdas. Tās tur stāvēja no vakardienas dzerstiņa.

- Patiesība vai risks. - Iesaucās Jungkooks un Taehyungs reizē. Dažreiz viņi tiešām uzvedās kā zīdaiņi.

- Un uzminiet kuru mēs šoreiz piedzirdināsim. - Jimins iesaucās un jau nezinu kuro reizi šajā dienā visi skatījās uz mani.

- Kāpēc gan ne? - Mierīgi atbildēju un paņēmu pudeli. Jimins likās nedaudz izbrīnīts. Paņēmusi pudeli izdzēru pāris malkus no tā saturošā šķidruma.

- Oho, katrs padzersies un varēsim sākt spēli. - Karlīna sajūsmā iesaucās kad padevu pudeli uz priekšu. Kad pudele bija apgājusi apli viņa jau bija pa pusei tukša. Jungkooks man blakus sēžot nolika pudeli centrā un iegriez to.

- Patiesība vai risks. - Mēs visi korī jautājām Karlīna. Viņai pretī stāvēja pudeles gals. Viņa bija pirmais spēles upuris.

- Sāksim mierīgi tāpēc es izvēlos patiesību. - Karlīna atbildēja un Jungkooks sāka vicināt rokas ziņojot, ka ir atradis ideālu jautājumu.

- No 1 līdz 10 cik patiesība labs ir mūsu Tae Tae gultā? - Meitenes vaigi uzreiz nosarka pēc jautājuma noklausīšanās. Taehyungs izteica savu nepatiku pret jautājumu. Mēs visi nepacietīgi gaidījām atbildi.

- Piedod mīļum, bet dažreiz tu puksti kā vecs opītis. Tāpēc 8. - Karlīna beidzot pateica sekojot mūsu smiekliem. Tikai Taehyungs tēloja, ka ir aizvainots, bet pēc tam smējās kopā ar mums.

Karlīna pagrieza pudeli un mēs visi nepacietībā gaidījām kad tā apstāsies. Tā lēnām griezās uz riņķi un mana sirds sāka sisties ātrāk, kad tā apstājās man pretī.

- Patiesībā vai risks! - Visi atkal korī iesaucās. Padzēros pāris malku no pudeles domādama savu izvēli.

- Labi, lai iet risks. - Teic pārliecināti, gaidot kad beidzot kāds man iedos labu risku. Visi saskatījās savā starpā un neviens neuzdrošinājās neko teikt. Jimins pasmaidīja ziņojot, ka viņam ir ideja.

- Noskūpsti mani. - Viņa vārdi lēnām, bet tik pat pārliecinoši pameta viņa lūpas. Kāpēc es skatos uz viņa lūpām? Vai es to tiešām taisos darīt? Pārējie skatījās uz mani gaidot manu atbildi. Izskatījās itkā viņi visi būtu aizturējuši elpu no nepacietības.

Es neko neteikusi darīju to ko viņš pat gribēja. Viņa lūpas bija tik maigas. Es jutu viņa rokas ceļojam uz manu muguru. Manas rokas iebrauca viņa mīkstajos matos. Es gribēju, lai šis mirklis nekad nebeidzas, bet pirms es jau aptvēru visu mēs jau atkal sēdējām katrs savā vieta un centāmies atgūt elpu.

Padzēros vēl pāris malkus esošā šķidruma pudelē. Man bija karsti. Es gribēju vēl vairāk, bet es nevarēju to pieļaut. Es nevēlos, lai viss beidzas tik pat ātri cik viss sākās. Es noliku pudeli centrā un iegriezu to. Un tā spēle turpinājās, bet manas domas vēl bija apstājušās pie mūsu skūpsta.

- Ouuu Jimin, ko izvēlies? Patiesību vai risku? - Kāds teica un es beidzot atgriezos realitāte. Visi skatījās uz Jiminu. Viņš skatījās uz mani. Mana sirds sitās atkal daudz ātrāk.

- Es arī vēlos riskēt. - Viņš pateica un pārējie sajūsmā sāka sarunāties savā starpā, bet viss ko es redzēju ir viņš un viņa skatiens uz mani. Tagad man likās, ka NAK ir viena no labākajām lietām, kas ar mani ir notikusi.