Zīda kristāls {Park Jimin}

9

- Vari nevienam nestāstīt? - Kleids uzreiz jautāja, kad meitene bija aizgājusi.

- Tu krāp Stefāniju? - Šokēti jautāju. Un es teicu, lai Stefānija viņam neuzticas.

- Es to tā neteiktu. Man vienkārši vairs nav jūtas pret Stefāniju. - Kleids centās attaisnoties.

- Tu esi reals brunču mednieks. Un ko es tevī vispār redzēju? - Otrais teikums no manas mutes izspruka netīšām.

- Mēs taču sarunājām vairs nepieminēt mūsu attiecības. - Viņš drūmi uzrūca man.

- Baidies, ka visi uzzinās cik daudz meitenes tev ir bijušas? - Tā vien gribējās iesist viņam.

- Tas, kas bija starp mums bija kļūda. - To izdzirdot es uzcēlos no krēsla.

- Tā tiešām bija kļuda. - Es paķeru savu auksto apelsīnu sulu, kuru biju pasūtījusi un ar vienu vēzienu uzlēju to viņam virsū. Devos pēc tam uzreiz prom. Un viss par ko es domāju ir vai man stāstīt Stefānijai. Es zināju, ka ja tā pat pateikšu viņa nenoticēs, tāpēc manā telefona bija bilde, kur viņi skūpstas uz atvadām.

Un beidzot es saņēmos viņai piezvanīt. Un es īsti pat nezinu ko viņai teikt.

- Jā? Ko tu gribi? Esmu šobrīd kopā ar Kleidu. - Stefānija ar mani runāja tagad tā itkā es būtu viena no tā uzbāzīgajām skolasbiedrenēm.

- Varam satikties? Tas ir steidzami. - Nespēju noticēt, ka viņš pusstundu atpakaļ bija ar vienas un tagad jau ir ar citas.

- Pagaidi es paprasīšu Kleidam. - Stefānija jau grasījās kaut ko teikt.

- Nē! Nesaki viņam neko. Tiksimies mūsu kafejnīcā pēc 10 minūtēm, bet lūdzu neko nesaki Kleidam. - To pateikusi noliku klausuli un ātri devos uz kafejnīcu. Pirms iegāju kafejnīcā redzēju tur pat netālu Kleidu. Nepievērsu viņam uzmanību un devos iekšā.

- Ko tu gribēji? Dēļ tevi Kleids ir dusmīgs uz mani. - Stefānija likās ļoti dusmīga. Neko neteicu un pagriezu savu telefonu pret viņu.

- Un? - Viņa teica, kas mani pārsteidza.

- Oj, ne tā bilde. - Nokautrējusies teicu pāršķirot pāris bildes. Un parādīju viņai īsto bildi.

- Ko tu centies panākt? - Viņa dusmīgi uz mani skatījās.

- Tu man rūpi. Tu esi mana labākā draudzene un es nevaru vienkārši skatīties, ka kāds puisis dara tādas lietas tev aiz muguras. - Pati nespēju noticēt, ka tik daudz paspēja notikt pa šīm pāris dienām.

- Kleids man visu izstāstīja. Viņš teica, ka jums arī bija attiecības. Tā ir taisnība? - Stefānija neskatījās uz mani.

- Es varu paskaidrot. - Satrūkos nezinādama ko teikt.

- Tā tad, tā ir taisnība. Un es cerēju, ka tu pateiksi, ka tie ir meli. Labi, man jāiet. - To pateikusi viņa izgāja no kafejnīcas. Un tur viņu jau sagaidīja Kleids. Viņš paskatījās uz mani un uzsmaidīja. Tā tad, tāds bija viņa plans.

Lēnām devos uz parku. Apsēdos uz soliņa. Nespēju noticēt, ka Stefānija vairs nav mana draudzene. Es uzskatīju, ka visa mana dzīve bija briesmīga, ka man nebija īstu draugu, bet tikai tagad sapratu, ka man bija vismaz kaut kas. Tagad man vairs nebija nekā.

Aiz dusmām iebļāvos un iesitu ar kulaku pa sev blakus esošo vietu. Uzreiz caur roku izšāvās sāpes. Un tagad jau es iebļāvos aiz sāpēm. Pati biju uz sevi tik dusmīga, jo sačkarēju savu vietu skola un vēl satraumēju roku.

- Ko tu dari? - Es uzreiz pacēlu galvu.

- Jungkook? - Nesaprašanā jautāju. Ko viņš te dara? Viņam taču jabūt skolā. Viņš nedrīkst daudz kavēt vai arī viņu izslēgs no komandas. Un mani vispār drošvien izslēgs no skolas, jo es vispār neeju uz stundam.

- Stefānija bija dusmīga un lika savākt tevi un sodīt. Ko tu izdarīji, ka viņa ir tik dusmīga? - Jungkooks tagad izskatījās nedaudz norūpējies, bet man drošvien tikai izliekas. Viss, kas viņam rūp ir sports.

- Viss dēļ to idiotu Kleidu. Nevajadzēja viņam uzliet sulu, bet nosist viņu. - Dusmās teicu. Tā vien gribējās kādam iesist. Man laikam ir problēmas ar dusmu kontrolēšanu.

- Stefānija lika tevi sodīt, bet mēs to nedarīsim, bet vienkārši brīdināsim tevi. Tagad lūdzu esi uzmanīgāka ar to ko dari, jo tu vairs neesi Stefāijas labā roka, tāpēc nemaisies viņai pa ceļam. - Jungkooks to pateica un uzsmaidīja. Viņš likās tagad savādāks nekā iepriekš.

- Labi iesim uz skolu. Tev vajag brūci apstrādāt. - Viņš to pateicis paņēma mani aiz neievainotās rokas un vilka mani sev līdz uz skolu.