Zīda kristāls {Park Jimin}

17

Es biju ietinusies segā. Tā mani itkā aizsargāja no briesmām, kas bija televizora ekrānā. Es nebiju tā kuru viegli bija nobiedēt, bet man vienatnē vai tumšās telpās nepatika skatīties šausmenes. 

Bija jau nedaudz vēls un ārā bija krēsla. Un telpā nebija ieslēgta neviena gaisa. Vienīgā gaismā nāca no televizora. Abi puiši vienaldzīgi skatījās filmu. Un tad biju es kura centās nespiegt. 

- Man vienīgajam liekas šī filma garlaicīga? - Jungkooks ierunājās un mana nabaga sirds gandrīz pamira no izbīļa. Kāpēc viņš tik pēkšņi bez brīdinājuma ierunājās. Būtu vismaz pabrīdinājis mani.

- Man arī viņa liekas garlaicīga. Un tev? - Jimins teica pagriežoties pret mani. Un nu jau atkal viņi abi skatījās uz mani. Es biju izbāzu tikai acis no segas. No televizora izskanēja spalgs kliedziens un es jau noraustījos. 

Abi puiši tikai iesmējās. Jungkooks izslēdz biedējošo filmu. Kad filmas vietā fona vienkārši skanēja mūzika es tik un tā neuzdrošinājos izlīst no segas. 

- Tu tiešām uzvedies kā mazs bērns. Mīlīgi. - Pēdējo vārdu es īsti nesapratu, jo tas izskanēja kā čuksts. Jimins ieslēdza gaisu un es beidzot izlīdu nedaudz no segas.

- Kāpēc tu neteici, ka tev bail no šausmenēm? Mēs būtu uzlikuši kaut ko citu. - Jungkook arī bija izbrīnīts par to, ka es baidījos no kaut kā tāda. Bet es nevaru tā vienkārši nebaidīties. Tas nav tik viegli.

- Iedomājieties meitene iet NAK un ir vadone, bet baidās no šausmenēm. - Jimins teica un sāka smieties. Es neapmierināti tikai skatījos uz viņu. Pēc kāda laika arī Jungkooks sāka smieties.

- Ziniet, tas nav pareizi apsmiet kādu par to ko viņam ir bail. Ne visi var kontrolēt no ko viņam ir bail un no kā nav. Katram ir savas bailes. Un jums gan jau arī tādas ir kaut vai jūs to neizrādāt. - Dusmīgi pateicu un izkāpu no dīvāna. Abu puišu smiekli bija noklusuši un viņi ar vainas pilnu skatienu lūkojās uz mani.

- Kur ir istaba kurā es gulēšu? - Jautāju aizgājusi pēc savas somas. 

- Runājot par to. Šeit ir tikai četras guļamistabas. - Jimins paziņoja kasīdams savu pakausi. Es tikai turpināju blenzt uz viņu nesaprašanā. Kāpēc es par to uzzinu tikai tagad?

- Sākotnēji bija plānots, ka mēs šeit būsim tikai pieci. Un Karlīna ar Taehyungu ir kopā tāpēc viņi gulēs vienā istabā. - Jungkooks paskaidroja. Jimins iesita Jungkookam pa plecu. Viņi abi saskatījās. Kā viņi varēja sarunāties nesakot ne vārda.

- Es nezināju, ka viņi ir kopā. Skolā par viņiem neviens nekādas baumas nerunāja. - Es ierunājos pārtraucot abu zēnu klusējošo sarunu. Viņi abi klusēja un neko neteica. Es nesapratu, kas notiek.

- Vai kaut kas ir noticis? - Jautāju nesaprašanā. Abi zēni saskatījās un atkal lūkojās uz mani. Viņi mani biedēja. Man tā jau pietiek ar to šausmeni. 

- NAK dalībniekiem nav atļauts romantiskas attiecības savā starpā. - Jungkooks beidzot paskaidroja un mani tas izbrīnīja. Man noteikti vajadzēs uzzināt vairāk par NAK noteikumiem, jo es jau droši vien pārkāpu pāris noteikumus.

- Neuztraucieties es nevienam neteikšu. Turklāt viņi kopā izskatās mīlīgi. - Pateicu pasmaidot. Viņi tiešām bija mīlīgi kopā. Es viņus pāris reizes skolā esmu redzējusi kopā, bet nezināju, ka viņi ir kopā.

- Paldies, ka saproti šo visu. Mēs zinām, ka šis ir liels risks, bet viņi abi ir to pelnījuši. Viņi kopā ir tik laimīgi. - Jimins teica arī smaidot. Viņam tik ļoti rūpēja viņa draugi. 

- Bet kā tad tiks sadalītas istabas? - Es jautāju atceroties, ka es gribēju nedaudz iekārtoties. Es ļoti ceru, ka man nebūs jādala istaba ar kādu. It īpaši ar kādu no puišiem.

- Yoongijs mūs nogalinās, ja viņam neļausim izgulēties un tu zini, ka šī māja pieder man tāpēc es varu izvēlēties būt viens savā istabā. Tāpēc es domāju, ka jūs varat abi dalīt istabu. - Jungkooks teica un es nedaudz par skaļu noburkšķējos nepatikā. 

- Kāpēc atkal mēs? Varbūt es varu dalīt istabu ar Taehyungu un Y/N var dalīt istabu ar Karlīnu. - Jimins uzreiz izteicu ideju. Viņam arī laikam nepatika doma, ka mums būtu jādala istaba. 

- Piedod, bet es šaubos vai tie abi palaidīs iespēju pavadīt laiku divatā. - Jungkooks teica piemiedzot ar aci. Es tēloti izlikos, ka vemju.

- Kurā istabā tad mums jāpaliek? - Es samierinājos ar to faktu, ka man būs jādala istaba ar puisi. Man vispār pēdējā laikā neveicas. Dzīvoju ar viņu vienā mājā. Tad vēl sēdēju viņam mašīnā klēpī un tagad vēl jādala istaba. Jauki.

- Otrā stāvā. Tur ir tikai divas guļamistabas, tā kura pa labi ir jūsu, gan jau neapmaldīsies. - Jungkook likās pārāk priecīgs. Man gan šajā situācijā nelikās nekā priecīga. Viņš var priecāties ne jau viņam jādala istaba ar kādu.

Devos uz kāpņu pusi un devos meklēt istabu kurā nakšņošu. Uzkāpusi uz pēdējo pakāpienu dzirdēju kā abi puiši skaļi runā, bet īsti neizpratu vārdus. Ja es nezinātu, ka viņi ir labi draugi padomātu, ka viņi strīdas. 

Pāris reizes iegāju nepareizajā istabā, bet tad atradu istabu ar vienu gultu. Ar vienu gultu. Mums tagad gulta arī būs jādala? Nopūtusies nometu piegultas somu un iekritu gultā. Viss pāris dienās mainījās. Ko man gaidīt tālāk?

Dzirdēju daudzas balsis. Laikam viņi atgriezās no veikala. Piecēlos sēdus gultā un domāju vai iet lejā pie pārējiem. Man gribējās ēst, jo es visu dienu neko nebiju ēdusi un tagad jau ir vakars. Lēnām piecēlos un devos prom no istabas. Viņi visi tik skaļi runāja.

- Pagaidi tu gribi teikt, ka jūs abi dalīsiet istabu. - Viens no tiem diviem puišiem teica. Es apstājos kāpņu apakšā un uzmanīgi klausījos.

- Tu nevari uzvesties klusāk? - Es uzreiz atpazinu dusmīgo Jimina balsi. Viņi visi laikam atradās virtuvē un izkrāmēja iepirkumus. 

- Jimin tak atslābsti. Mēs jūs atbalstīsim, ja jūs izlemsiet būt kopā. Jūs būtu jauks pāris. - Karlīna teica un viņi visi noklusa. Viņi grib, lai mēs esam kopā? Jimins bija izskatīgs, bet es nezinu vai varētu būt ar viņu kopā. Viņš ir man kā brālis. Mēs pat vienā mājā dzīvojam.

- Tak pieverieties. Ne jau jums tas ir jālemj. Jūs pat neko nezināt par viņas domām. Nu un ka man viņa patīk, bet ja nu es viņai nepatīku? - Jimins teica un es aizturēju elpu no šoka. Es nevēlējos izdvest ne skaņu, lai dzirdētu kas notiks tālāk.

- Mūsu Jiminam patīk Y/N. Mēs darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai savestu jūs kopā. - Jungkooks teica un es dzirdēju soļus. Man kaut kas bija jādara, lai mani nepieķertu šeit noklausāmies. Es  ātrā solī apgriezos ap stūri, kur bija virtuve un saskrējos ar Jungkooku.

- Svētie pētersīļi, tu mani nobiedēji. - Iesaucos uzreiz pēc mirkļa. Likās, ka viņi visi arī bija šokēti ar manu ierašanos. Tā vajadzētu arī būt, jo viņi tikko apsprieda mani.

- Vai es kaut ko palaidu garām? - Jautāju pēc mirkļa, kad atguvos no neīsta pārbīļa.

- Ha, ha tu neko nenokavēji. Tu esi tieši laikā. - Karlīna stāvot blakus Jiminam neērti teica paskatoties uz mani un pēc tam uz viņu. Šī situācija tiešām bija neērta. Kā man tagad pavadīt nakti vienā istabā ar viņu? 

Tas nu gan skanēja nepareizi. Ak nē kāpēc es par to domāju tagad? Un atkal es esmu sarkana. Kāpēc tieši tagad?