Iespējamais...

7.

Paņēmu krēslu, noliktu to blakus viņa gultai un apsēdos. Es paņēmu viņa roku un turēju to. Es iemigu. Laikam biju nogulējusi kādas 3 stundas, jo kad atvēru acis es paskatījos pulkstenī, tas man rādīja 6:25. Arī Eidens bija pamodies.
-Eiden! Tu esi pamodies!
Samiegojusies noteicu.
-Amber...kas notika?
Viņs paskatījās apkārt un man jautāja.
-Leo...viņš tevi sašāva.
Paskatījos uz Eidenu un viņš uz mani. Jutu ka viņš sāk visu atcerēties.
-Vai tev viss kārtībā?
Viņs jautāja.
-Jā, bet Eiden piedod tā bija mana vaina, man nevajadzēja tev zvanīt...
Es izplūdu asarās un jutos nespēcīga.
-Amber, tā nav tava vaina, ja es tur nebūtu, tas čalis tev noteikti kautko izdarītu...
Smaidot viņš to teica. Tas bija ļoti mīļi to ko viņš pateica. Es tikai paskatījos uz viņu un mēs jau atkal sasmaidījāmies. Es zināju, ka tā bija mana vaina, jo ja es nebūtu zvanījusi Eidenam nekas tāds nenotiktu.
-Amber, tev jābrauc uz skolu.
Viņš pēkšņi ierunājās.
-Nē, es palikšu pie tevis...
Teicu.
-Tas ir ļoti mīļi, bet nē, tev ir jāapmeklē skola nevis te jāsēž pie manis.
Viņš teica.
-Eiden, bet...
-Nekāds "bet" tev ir jāapmeklē skola.
Viņš smaidot teica.
-Mani nav kas aizved!
Smaidot teicu viņam un tas viņam lika pasmaidīt.
-Vai man tā tikai liekas,bet tu tikai meklē iemeslus lai paliktu pie manis...?
Viņš smiedamies jautāja. Es jutu ka mani vaigi piesarkst, Eidens tikai pasmaidīja.
-Bet ja nopietni, tu vari ņemt manu mašīnu, tu zini kā braukt.
Braukt es mācēju, pat ļoti labi.
-Bet ja nu mani notur policija, man nav tiesību...
Teicu.
-Amber, vienkārši ņem.
Viņš man rokās iespieda viņa mašīnas atslēgas. Es paskatījos un tām, tās bija melnas atslēgas ar spīdīgu mercedes zīmi pa vidu.
-Paldies...
Es jau atkal piesarku nezinu kāpēc.
-Labi, tad jau es iešu.
Teicu puisim.
Pasmaidīju un devos uz palātas durvju pusi.
-Vai pēc stundām atbrauksi?
Eidens pēkšņi ierunājās.
-Labi, atbraukšu.
Smaidot teicu.
-Un, tikai lūdzu nesasit manu skaisto mersīti...
Smiedamies Eidens teica. Es pasmaidīju un nobolīju acis un tad jau izgāju no viņa palātas. Es jūtos vienkārši briesmīgi, jo zinu ka tas notika manis dēļ. Eidenu sašāva dēļ manis. Es jutu ka pār manu vaigu pārtek karsta asara. Es to noslaucīju un devos ārā no slimnīcas. Izgāju ārā un mani priekšā sagaidīja viņa skaistais, melnais mercedes. Atslēdzu durvis un iekāpu mašīnā. Tā smaržoja pēc Eidena. Es tur sēdēju kādas 5 minūtes pārdomājot visu, bet tad man ievibrējās telefons un kāds man zvanīja. Tā bija Izabella.
-Iza...
Nopūstdamies teicu. Meitene nezināja par šīs nakts notikumiem un es jūtos slikti, bet es šodien viņai noteikti visu izstāstīšu.
-Heeey! Vai jūs varēsiet mani pa ceļam savākt uz skolu? Man vienkārši vecāku nav mājās un nav kas aizved uz skolu.
Teica Iza.
-Ar manu mammu tas pats un Eidens....viņš pats nevarēs, bet gaidi es tūlīt būšu pie tevis ar Eidena mašīnu.
-Ā ok! Pag ko??! Eidena mašīnu?
Izbrīnītā Izabella man jautāja.
-Jā, tas ir ļoti garš stāsts kad būšu pie tevis es izstāstīšu...
Teicu meitenei.
-Akdievs! Labi es tevi gaidu.
Noliku klausuli un iedarbināju mašīnu. Izbraucu no slimnīcas teritorijas un devos uz Izas mājām. Es pa ceļam domāju visu kas bija noticis. Pēc kādām 15 minūtēm es biju klāt. Iebraucu pie Izas pagalmā un uztaurēju. Redzēju kā atveras mājas durvis un Iza izskrien ārā. Viņa bija šokā to ko redzēja.
-Akdievs!!!!!!
Meitene lēkāja no priekiem, tas man lika iesmieties. Es izkāpu un devos pie Izabellas. Mēs cieši apskāvāmies.
-Tagad nāc iekšā un izstāsti man visu.
Meitene mani atlaistdama no ciešā apskāviena teica.
-Labi ejam.
Teicu. Mēs iegājām Izabellas mājās un taisni devāmies uz viņas istabu. Ielecām abas gultā un Iza paskatījās uz mani.
-Nu stāsti, kāpēc tev ir Eidena mašīna.
Es negribīgi paskatījos uz meiteni un tad sāku stāstīt šīs nakts notikumus. Kad biju pabeigusi Izabella sēdēja gultā ar muti vaļā, jo viņa bija šokā.
-Tad sanāk, ka tas Leo, no mūsu grupas ir ar tevi tik apsēsts, ka pat tevi nolaupīja?
Šoka stāvoklī Iza man jautāja es pamāju ar galvu.
-Akdievs...man vajadzēja plaikt pie tevis pa nakti, tad nekas tāds nebūtu noticis...
Teica Izabella.
-Nē, tā nav tava vaina, man drīzāk ir jāvaino sevi, jo manis dēļ Eidenu sašāva..
Es jutu ka pār maniem vaigiem sāk tecēt asaras. Iza man apgūlās blakus un mēs gulējām apskāvušās.
-Tev vajadzētu ieiet dušā.
Iza man to teica. Es iesmējos un izkāpu no gultas un devos uz vannas istabu. Novilku netīrās drēbes, iekāpu dušā un ļāvu pār sevi tecēt karstajam ūdenim. Dušā tā stāvēju kādas 20 minūtes, beidzu un izkāpu no dušas. Ietinu sevi dvielī un devos uz Izas istabu.
-Vai vari man iedot kādas drēbes?
Jautāju meitenei, kas kārtoja skolas somu.
-Protams.
Iza piegāja pie skapja un iedeva man apģērba gabalus. Viņa man iedeva baltu oversized nike kreklu un melnus legingus.
-Paldies!
Pasmaidīju uz Izabellu un viņa uz mani. Devos atpakaļ uz vannas istabu pārģērbties. Uzvilku Izas dotās drēbes, izžāvēju matus un gāju atpakaļ uz viņas istabu.
-Dodamies?
Jautāju.
-Jā, tikai mēs varēsim iebraukt starbucks?
-Jā ok. Ejam.
Iza paņēmusi savu skolas somu sekoja man. Izgājām no viņas mājas un iekāpām mašīnā.
-Diezgan šiks auto.
Iza teica, nopētīdama katru auto maliņu. Es pasmaidīju un iedarbināju to. Braucām uz starbucks pusi, bet tad atcerējos par savu skolas somu.
-Velns! Man jāiebrauc mājās pēc somas.
Iebrēcos, tas lika Izabellai mazliet sabīties.
-Nekas, tad braucam pie tevis.
Teica meitene. Pēc kādām 10 minūtēm mēs bijām klāt, es ātri ieskrēju mājās un paņēmu somu un devos atpakaļ uz mašīnu. Netīšām paskatījos uz pulksteni tas rādīja tieši 9:00. Velns! Stundas jau sākās! Nodomāju pie sevis. Ātri izskrēju no mājas, aizslēdzu durvis un skrēju uz mašīnu, ielecu tajā un iedarbināju.
-Kur tad tāda noskrējusies?
Iza jautāja.
-Pulkstens ir 9:00, mums stundas sākušās.
Teicu. Izbraucu no pagalma un biju uz ceļa.
-Amber, mums šodien nenotiek pirmās 2 stundas, jo ķīmijas skolotājs slims...
Meitene smiedamies teica. Es atviegloti nopūtos.
-Tad jau braucam uz starbucks!
Teicu.
-Yessss!
Bijām pie starbucks un pasūtījām savas kafijas. Iekāpām atpakaļ Eidena mašīnā un baudījām tās. Iza ieslēdza radio un pievienoja savu telefonu. Skanēja Stolen dance. Izai tā dziesma ļoti patika. Viņa dziedāja līdzi. Es smējos un skatījos uz meiteni.

(Eidena mašīna)

Heeeeeeyoooo! Piedodiet kad biju uz neilgu paiku pazudusi!😬 Bet nu now im back!😆😝 Un izsakiet savas domas par šo daļu!❤😘