Iespējamais...

37.

Ar asarām acīs noteicu un paķēru somu un izskrēju no mājas. Un man jau likās, ka viss būs tik vienkārši, bet nu redz, tomēr tā nav. Aizcirtu mājas durvis un pieskrēju pie Keilaba mašīnas un mēģināju attaisīt tās sasodītās durvis, bet tā bija aizslēgtas.
-Velns.
Nomurmināju pie sevis. Dzirdēju kā attaisās mājas durvis un es jau cerēju, ka tas būs Keilabs, bet tas bija Eidens. Nopietni, viņš?
-Es tevi redzēt negribu.
Teicu viņam raudot.
-Amber, nu lūdzu...
Viņš iesāka un tuvojās man.
-Pat nedomā tuvoties man!
Noteicu un atkāpos tālāk no puiša.
-Labi, bet pasaki ko tu gribēji man teikt.
Stingrā tonī noteica Eidens. Pār vaigiem man bira simtiem asaru.
-Es tev gribēju piedot, bet man prieks, ka esi atradis "labāku" par mani.
Sarkastiski noteicu un plus vēl sarkastiski pasmaidīju. Lūkojoties Eidena tumšajās acīs, es tajās varēju saskatīt sāpes un vilšanos. Es esmu zaudējusi viņu pa visam... Pa mājas durvīm izsoļoja Keilabs.
-Eiden, kas ir viņa?
Jautāja brālis Eidenam. Tā blondīne bija jau iznākusi no mājas. Nobolīju acis un noslaucīju asaras.
-Nekas viņa nav.
Teica Eidens un kautko cītīgi domāja. Paskatījos uz to blondīni un no viņas lepnās sejas pazuda smaids.
-Ko tu teici?
Ierunājās tā blondīne.
-To ko dzirdēji un tagad labāk būs, ka pazudīsi.
Mierīgā tonī noteica Eidens un parādīja ar roku uz ceļu. Paskatījos uz Keilabu un brālis smējās. Tas bija tik ļoti smieklīgi, jā nu tik smieklīgi.
-Kretīns!
Noteica tā blondā meitene un gāja uz ceļa pusi.
-Tu varbūt atslēgsi tās durvis?
Stingrā balsī jautāju.
-Jā, jā...
Noteica Keilabs un atslēdza mašīnas durvis. Iekāpu tajā un noslaucīju pēdējās asaras. Nu viss Amber, tev tagad ir jātiek visam pāri un jaizmirst Eidens. Nodomāju pie sevis. Pa logu paskatījos uz Eidenu un jā, tas gan būs ļoti viegli. Keilabs kautko ļoti ātri Eidenam pateica un iekāpa mašīnā.
-Kas notika?
Jautāja brālis. Kā man riebjas šis jautājums.
-Es biju gatava viņam piedot, bet tad tā meitene...
Es sāku runāt un tad atkal jau izplūdu asarās. Nu jauki.
-Es domāju, ka starp viņiem nekas nopietns nav.
Teica brālis un iedarbināja mašīnu.
-Bet viņi pavadīja nakti kopā.
Teicu. Bijām jau ceļā uz skolu. Ughhh kaut es varētu tagad vienkārši iekrist savā mīkstajā gultā un vienkārši nogulēt visu dienu, nē vēl labāk, aiziet uz balkonu un sēdēt tajā ērtajā krēslā un uzsmēķēt.
-Vienas nakts sakars, tu zini Eidenu.
Nobolīju acis un pievērsos ceļam. Nu jā mēs ar Eidenu bijām jau izšķīrušies, bet viņam nopietni bija jāpārguļ ar citu? Protams, tas jau ir Eidens. Viss, vienkārši es vairs netaisos ar viņu runāt vai ko citu, viss ir beidzies un tagad pa nopietno. Apmēram pēc desmit minūtēm mēs jau bijām piebraukuši pie skolas.
-Tad tu man zvani.
Teica brālis. Pasmaidīju un izkāpu no mašīnas. Noskatījos kā Keilabs aizbrauc un gāju uz skolas pusi. Tālumā redzēju Leu un Andreasu, kā viņi gāja uz skolas pusi. Ašā solī piegāju pie draugiem.
-Labrīt.
Noteicu un viņi abi uzreiz paskatījās uz mani.
-Amber!
Iesaucās Lea un apķēra mani. Pasmaidīju un arī apskāvu meiteni, pēc tam apskāvu Andreasu. Soļojām iekšā skolā un devāmies uz angļu valodas kabinetu. Iegājuši iekšā, sasveicinājāmies ar skolotāju un gājām apsēsties. Ar Leu apsēdāmies pašā aizmugurē un Andreas apsēdās blakus savam kautkādam jauniegūtajam draugam. Uz sola uzliku grāmatas un kladi, Lea tā pat.
-Es Eidenam gandrīz piedevu.
Teicu Leai un viņa uzreiz izdzirdot Eidena vārdu paskatījād uz mani.
-Nopietni? Un kā tas ir "gandrīz"?
Lea sarauca uzacis un jautāja. Ļoti viegls jautājums.
-Vienkārši viņš ir atradis labāku par mani, itkā aizdzina viņu prom, bet tā pat vakarā jau būs kopā un jau būs pārgulējuši.
Noteicu, jo nu tā ir taisnība.
-Domā?
Jautāja Lea. Pakratīju galvu un nopūtos. Paņēmu telefonu un atbloķēju to. Keilabs man bija atsūtījis ziņu.

Keilabs
viljams atbrauca un sakot, ka palikšot pie mums

Es
tu nopietni? Vienkārši izdzen viņu ārā

Keilabs
mhm, es jau mēģināju, nekā. Tifanija uzskata, ka viņam ir jāpieskata savi "bērni"

Es
atkal tā Tifanija... savi "bērni", cik smieklīgi.

Keilabs
lol vaine

Nu tā tik man vēl trūka. Es nopietni saku, ja Viljams paliks pie mums es aizeju, ciest viņu nevaru. Tagad viņš vēl uzskata, ka jāpaliek pie mums mūs pieskatīt, kātad. Keilabam ir deviņpadsmit, viņš ir pilngadīgs un arī viņš pieskata mani, tā kā mēs labi tiekam galā, nevajag mums kautkādu aukli. Paskatījos uz Leu un viņa kautko cītīgi meklēja angļu valodas mācību grāmatā.
-Ko tu meklē?
Mazliet iesmejoties jautāju draudzenei.
-Atkārtoju visas tēmas, šodien ir tests.
Nu nopietni? Atkal tests? Nobolīju acis un uzliku galvu uz sola. I mean es angļu valodu visu zinu, bet tikai mana gramatika nu tā nav tā labākā. Izdzirdēju stipri noblīkšķam klases durvis. Uzreiz paskatījos uz tām un pa tām iesoļoja skolotājs.
-Nu labrīt visiem!
Viņš iesaucās. Ugh.
-Kā jau pagājušo nedēļ runājām, šodien jums būs tests uz atzīmi.
Viss jau būtu labi, ja es būtu zinājusi par kautkādu testu.
-Variet sēdēt kopā, bet nekādas sarunāšanās. Amber, Andreas, Lea! Jums es atzīmi nelikšu, ja būs nepietiekams vērtējums.
Pasmaidīju skolotājam un dzirdēju citu vaidēšanu, ka tas nēsot godīgi. Mhm. Skolotājs piecēlās un sāka dalīt testus. Izdalījis testus viņš aizgāja atpakaļ pie sava galda un apsēdās savā datorkrēslā.
-Veiksmi!
Noteica skolotājs un iegima citu darbu labošanā. Paskatījos uz darba lapu. Sāku to pildīt. Ok, itkā pirmais uzdevums ir viegls un tā pat arī otrais, trešais, ceturtais. Kopā tur bija kautkādi piecpadsmit uzdevumi. Paskatījos uz Leu un izskatījās, ka arī viņa saprot. Apmēram pēc trīsdesmit minūtēm es jau biju tikusi pie pēdējā uzdevuma. Šitie uzdevumi patiešām ir viegli.
-Jums vēl ir demit minūtes laika!
Iesaucās skolotājs. Tajā uzdevumā bija jauzraksta par kādu filmu, kuru gribētu noskatīties. Uzrakstīju pēdējo teikumu un aizgāju līdz skolotāja galdam un uzliku darba lapu uz viņa galda.
-Es zinu ka tev būs labs vērtējums.
Čukstus teica skolotājs. Nu es ceru ka man būs. Angļu valodā man klasē ir augstākais vērtējums, tāpēc nu es ceru, ka būs labs. Aizgāju atpakaļ pie sava sola un apsēdos tajā.

HELLO! Vēlviena daļa galā!💖 Noteikti izsaki savas domas un uzspied ☆! Šim stāstam es rakstīšu vienu grāmatu, bet būs diezgan daudz daļu, tāpēc seko līdzi! Man arī jau ir ideja priekš nākošā stāsta! Love yall💋💘

:)