Iespējamais...

30.

Noteicu un paskatījos uz Leu un Andreasu kuri stāvēja malā un smaidīja man ar plašiem smaidiem. Pasmaidīju viņiem pretī.
-Iesim pie galda?
Jautāja Aleksandrs. Piekritām un devāmies pasēsties pie galda. Leas ģimene bija sagatavojusi dažādu ēdienus kuri izskatījās tik gardi, īstenībā pat biju mazliet izsalkusi. Apsēdāmies, Lea un Andreas apsēdās man blakus, bet Deizija un Andreas mums pretī. Sākām likt šķīvjos ēdienu.
-Pastāsti par savu ģimeni.
Ierunājās smaidīgā Deizija. Paskatījos uz Leu un viņa uz mani.
-Nuuu...vakar manai māsai bija bēres un vēl bērēs es uzzināju, ka mana mamma ir nomirusi...auto avārija.
Noteicu un paskatījos uz Deiziju.
-Man ļoti žēl... tas ir briesmīgi.
Skumji teica Deizija.
-Jā...
Nopūstdamies teicu un pievērsos ēdienam. Visu šo laiku kamēr atradāmies pie galda, Deizija un Aleksandrs man jautāja vissdažādākos jautājumus.
-Un tavs tēvs?
Jautāja Aleksandrs.
-Viņš pirms vairākiem gadiem piekrāpa manu māti un viņa viņu padzina, kontaktu ar viņu vispār neuztruru.
Teicu. Aleksands saskatījās ar Deiziju un viņu abu acīs varēja redzēt žēlumu, kā jau visu acīs. Paēdām un novācām virtuvi un devāmies uz Leas istabu.
-Tavi vecāki ir tik forši.
Teicu meitenei un ielecu viņas gultā.
-Jā, ir.
Teica meitene un apsēdās man blakus, Andreas uz palodzes.

Svētdiena
Visas dienas es biju pavadījusi ar Leu un Andreasu. Man ļoti patika atrasties ar viņiem, viņi bija īsti draugi, es mēģinu aizmirst Eidenu, bet tas nekādīgi neizdodas. No telefona biju izdzēsusi visas bildes kas man bija sataisītas ar viņu, viņa telefona nummuru es vienkārši nobloķēju. Es viņu mīlu, ļoti stipri mīlu, vienmēr mīlēšu. Iekritu gultā un domāju par Eidenu, man tā viņš pietrūkst. Keilabs atkal ir sācis ar Eidenu runāt un pat laikam jau iet ārā, bet Keilabs bija Eidenam devis vienu noteikumu. Netuvoties man. Tad jau laikam sanāk, ka vēl kautkad es viņu redzēšu. Pārstāju domāt par Eidenu un atcerējos, ka rīt ir skola. Izdomāju ieiet karstā dušā. Izlecu no gultas un aizsoļoju uz vannas istabu. Novilku drēbes un iekāpu duškabīnē un mazgājos. Izlīdu no dušas un ietinos siltā dvielī. Saģērbos un izķemmēju matus. Izdomāju arī sakārtot skolas somu. No galda apakšas izvilku savu melno, parasto mugursomu un sāku likt tajā mācību grāmatas un rakstām piederumus. Saliku visu nepieciešamo somā un ielecu gultā. Nopūtos un paņēmu telefonu.

We lit 🔥

Andreas- Rīt astoņos ar Leu būsim pie tevis, arlabunakti :)

Lea- Yassss! Gnn

Es- OK! GOODNIGHTTT

Mums bija izveidota grupa kur mēs visi trīs sarakstamies un jā, Andreasam ir tiesības un viņš vismaz var vadīt auto. Paskatījos pulkstenī un tas rādīja pus vienpadsmitus. Pievienoju telefonu pie lādētāja un aizmigu.

Rīts
Piecēlos no purināšanas. Atvēru smagos acu plakstiņus un ieraudzīju, ka Keilabs bija ierāpies manā gultā un mani kratīja.
-Celies, savādāk nokavēsi skolu!
Teica brālis.
-Jā, jā...liec man mieru...
Miegaini noteicu.
-Amber ir jau 7:40.
Teica brālis un es strauji pielecos sēdus.
-Velns!
Iebļāvos.
-Gaidu tevi lejā.
Teica brālis un izgāja no manas istabas. Aizskrēju uz vannas istabu un iztīrīju zobus, saķemmēju matus un piegāju pie skapja, lai izvēlētos apģērba gabalus ko es šodiem vilkšu. Izvilku baltu nike džemperi un zilas džinsa bikses, kājās uzvilku nike zeķes un nike air force. Ātri paķēru somu un telefonu un skrēju lejā. Ieskrēju virtuvē un pirmais ko es ieraudzīju bija Eidens. Ko pie velna viņš šeit darīja? Viņš sēdēja pie galda un skatījās savā telefonā, bet tad uz mani. Viņš mani nopētīja no galvas līdz kājām un viegli uzsmaidīja, nobolīju acis un pievērsos Keilabam.
-Es braukšu ar Leu un Andreasu.
Teicu brālim un viņš paskatījās uz mani un pamāja ar galvu.
-Kas ir Lea un Andreas?
Jautāja Eidens, kas mani cītīgi vēroja.
-Mani draugi!
Nobrēcos un izskrēju no mājas. Pār maniem vaigiem jau atkal bira sasodīti daudz asaru. Man vēljoprojām sāp, tik ļoti sāp... Man vajadzēja rēķināties ar to, ka es esmu tikai kautkāda Eidena spēlīte un kura viņam ātri apnika. Redzēju kā pie manas mājas piebrauc Andreas un uztaurē. Pieskrēju pie mašīnas un ielecu tajā slaukot asaras.
-Labrī... viss kārtībā?
Jautāja Lea un pagriezās uz manu pusi un vēroja mani, bet es tikai raudāju kā vienmēr.
-Amber?
Jautāja Andreas.
-Viņš ir pie mana brāļa...
Teicu.
-Eidens?
Jautāja Lea ar savilktām uzacīm.
-Vienalga...braucam.
Noteicu un noslaucīju pēdējās asaras un mēs uzsākām ceļu. Visu braucamo daļu bijām pavadījuši klusumā. Piebraucām pie skolas un noparkojām mašīnu, izkāpām no tās. Uz mūsi pusi jau bija mesti dažu skolēnu skatieni.
-Tātad, tu šeit esi diezgan populāra.
Smaidot teica Andreas. Sarkastiski iesmējos un sākām iet uz skolas pusi. Iegājām skolā un tiešām visi uz mums skatījās un kautko sačukstējās, nepievērsām tam uzmanību un piegājām pie skapīšiem, paldies dievam tie bija blakus tieši manam, kā man veicas.
-Kas mums pa stundu?
Jautāja Lea.
-Fizika.
Miegaink noteicu, jo man vēljoprojām nāca miegs. Paskatījos uz Andreasu un viņš ausīs bija ielicis austiņas un klausījās kautkādas dziesmas. Sakārtojām skapīšus un devāmies uz fizikas klasi. Iegājām klasē un paldies visiem svērajiem gariem tur atradās tikai kautkādi trīs cilvēku un nu jā plus skolotāja.
-Amber, prieks tevi redzēt! Un jūs laikam esat Lea un Andreas?
Lea un Andreas pakratīja galvu.
-Labi, ejiet apsēsties.
Teica skolotāja. Fizikas skolotāja bija vienīgā kas man patika, jo viņa ir ļoti jauka un saprotoša. Galdi bija sakārtoti pa trīs, tātad tas nozīmēja, ka visis trīs varēsim sēdēt kopā. Gājām uz vieniem no aizmugures soliem un apsēdāmies tajā. Nometu somu zemē un uzliku galvu uz sola, jo man šausmīgi nāca miegs. Gandrīz jau aizmigu, bet tad Andreas ierunājās.
-Tev ir pildspalva?
Atvēru acis un nicinoši paskatījos uz puisi.
-Nopietni?
Pacēlu galvu un jautāju viņam.
-Kas?
-Tu man iztraucē pagulēt un tagad pat neesi sagatavojies pirmajai skolas dienai jaunajā skolā?
Pēdējos vārdus izteicu smejoties. Izņēmu no somas pildspalvu un iedevu to Andreasam.

FUUUUHHH! Vēlviena daļa galā un jau esam tikuši līdz 30! WOW! Noteikti izsaki savas domas! 💖
Love yall!

:)