Iespējamais...

11.

Paķēru puiša roku un vedu viņu uz augštāvu, precīzāk uz vienu no viesu istabām. Iegājuši viesu istabā, nosēdināju Eidenu uz gultas un skatījos uz viņu.
-Eiden, kāpēc tu dzēri?
Jautāju.
-Es nezinu sīkā...
Novērsies no zemes uz kuru viņš rūpīgi skatījās paskatījās uz mani un sāka vilkt nost savu melno champion džemperi.
-Ļauj es palīdzēšu...
Noteicu un piegāju pie viņa un vilku nost viņa džemperi. Eidens skatījās uz mani un smaidīja.
-Tu esi tik sasodīti skaista...
Smaidot un smejamies teica.
-Tu esi dzēris, skaidrā neko šādu neteiktu.
Noteicu un atkāpos no puiša.
-Varbūt teiktu...
-Šaubos.
Teicu. Eidens apgūlās gultā un vēroja griestus.
-Labi es iešu...
Teicu Eidenam.
-Paliec...
Eidens miegaini teica.
-Nē es labāk iešu...
Rādīju uz durvīm un teicu.
-Amber! Es teicu paliec...
Eidens skaļākā balsī pateica. Es piegāju pie gultas un apsēdos tajā. Eidens piebīdījās pie manis un ar savām siltajām rokām apķēra manu vidukli un piebīdīja mani sev klāt. Es sēdēju pie puiša un jutu kā viņš iemieg. Viņa rokas joprojām bija ap manu vidukli, pa manu vēderu lidinājās tūkstošiem tauriņu. Eidens bija iemidzis un es lēnām noņēmu no sevis viņa rokas un izkāpu no gultas. Uzklāju Eidenam segu un novilku viņa apavus. Viņš izkatījās tik mīlīgi kad gulēja, viņa tumšie mati krita pār viņa acīm. Es novērsos no Eidena uz kuru skatījos dažas minūtes un izslēdzu istabas gaismu. Izgāju nos istabas un gāju pārbaudīt vai Keilabs ir ticis līdz gultai, iegāju brāļa istabā un redzēju ka abi ar Izu gulēja vienā gultā, abi gulēja uz vēdera un Keilabs bija uzlicis Izabellai roku uz muguras. Tas izskatījās tik cute un lika man pasmaidīt. Izgāju no istabas un devos uz savu istabu. Ieejot iekšā, tā izskatījās briesmīgi, drēbes bija izmētātas pa visurieni, galds noklāts ar dažādiem papīriem un vēl ar visādām lietām. Nolēmu beidzot sakārtot istabu. Uzslēdzu spotify kautkādu playlistu un kārtoju istabu. Istabas kārtošana nāca man par labu, jo aizmirsu visu slikto, kas ir noticis. Pēc 2 stundām mana istaba spīdēja un laistījās. Pulkstenis bija 20:30. Izdomāju, ka pabeigšu atlikušās 4 The vampire diaries sērijas līdz season 3. Paņēmu datoru un ielīdzu gultā zem segas. Pulkstenis rādīja 22:10 un es biju noskatījusies atlikušās sērījas. Noliku datoru pie gultas zemē un iekritu atpakaļ gultā skatoties uz griestiem. Es iedomājos par mammu. Ārsti neļauj pie viņas vispār nevienam iet, jo domā ka tas var kaitēt viņai. Olīvijas vairs nav...manas mazās māsas vairs nav... Sāku raudāt, man šķiet tagad mana katra diena paies raudot un domājot par Olīviju. Es aizmigu un pienāca laiks murgot.

Murgs
Es skrēju pa narcišu lauku meklējot Olīviju. Olīvijas mīļākie ziedi bija narcises. Debesis bija iekrāsojušās maigi rozā un dzeltenā tonī, skats bija ļoti skaists. Pagriezos un turpināju skriet, pēkšņi lauka galā stāvēja ar muguru pret mani pagriezusies meitene, viņas mati bija šokolādes krāsā un tie bija ļoti gari gluži kā Olīvijai. Pieskrienot pie meitenes muguras es pieskāros pie viņas pleca un viņa lēni pret mani pagriezās. Meitenes seja bija asiņaina, tas mani ļoti nobiedēja un es skrēju prom, Olīvīja man skrēja pakaļ. Es izdzirdēju kādus saucienus, tie piederēja Eidenam.
-Amber! Amber!

Realitāte
Es pielecos no gultas smagi elpojot.
-Murgi?
Eidens uztraucies jautāja. Es pamāju ar galvu. Eidens ierāpās gultā un nogūlās man blakus un pievilka mani sev klāt. Eidena apskāviens vienmēr mani nomierināja, tas bija silts un nomierinošs. Mazliet jau biju nomierinājusies un Eidens pēkšņi ierunājās.
-Kas vakar notika, ka man galva tik traki sāp?
Smaidot viņš teica. Es paskatījos uz viņu un viņš uz mani.
-Jūs ar Keilabu dzērāt.
-Ok un pēctam?
Viņs skatoties man acīs jautāja.
-Pēctam es aizvedu tevi uz istabu un Izabella Keilabu.
-Un pēctam?
Ziņkārīgi puisis jautāja.
-Nu...Izabella aizveda Keilabu uz viņa istabu un viņi abi aizmiga Keilaba gultā, es ievedu tevi istabā un tu teici lai es palieku pie tevis, bet es nepaliku un tad tu aizmigi.
-Varēji jau palikt...
Smiedamies Eidens teica.
-HA-HA! Cik smieklīgi! Tagad ejam uz virtuvi un es tev iedošu pretsāpju tableti.
Teicu un izlīdzu no Eidena apskāviena.
-Nu vēl mazliet...
Teica puisis un ierāva mani atpakaļ gultā un savā apskāvienā.
-Eiden, nē! Ejam!
Izlecu no gultas un teicu.
-Labi, ejam!
Negribīgi Eidens teica un sekoja man. Izgājām no manas istabas un gājām uz virtuvi. Mēs sadzirdējām no virtuves puses nākam smieklus. Es paskatījos uz Eidenu un viņs platā smaidā pasmaidīja. Iegājām virtuvē un tur Keilabs ar Izabellu sarunājās un smējās.
-Labrīt.
Bez emocijām noteicu un piegāju pie skapīša lai paņemtu ibumetīnu, Eidens pienāca man ļoti tuvu blakus un atstutējās pret skapīti un vēroja manu katru kustību. Paņēmu glāzi un iepildīju tajā ūdeni. Eidens vēljoprojām vēroja mani.
-Ņem.
Pateicu un iedevu Eidenam ar ūdeni piepildīto glāzi un tableti. Pievērsos Izai un Keilabam.
-Tava draudzene tāda laimīga...
Noteica Eidens kurš joprojām atradās man blakus.
-Vismaz viņa izskatās laimīga...
Bēdīgi noteicu. Eidens paskatījās uz mani un es viņam uzsmaidīju fake smaidu. Pie manis pienāca Keilabs.
-Labrīt, Amber, man ar tevi jāparunā par Olīvijas bērēm...
Šo tiešām es tagad negribu dzirdēt.
-Runā.
Es ierunājos.
-Tās notiks nākam trešdien...
Bēdīgi viņš noteica. Šodien bija sestdiena, tātad vēl 4 dienas līdz bērēm, ja neskaita šodienu.
-Skaidrs...
Pievērsos atpakaļ Eidenam kas cītīgi uz mani skatījās, Keilabs aizgāja atpakaļ pie Izabellas.
-Es nezinu vai es vispār iešu...
Teicu Eidenam.
-Tev ir jāiet, Olīvija to gribētu...
Eidens teica un pasmaidīja.
-Laikam jau...
Teicu. Es pēkšņi iedomājos par Olīvijas istabu un paķēru Eidena roku un izvilku viņu no dzīvojamās istabas.
-Nāc!
Es teicu un mēs skrējām augšā uz otro stāvu. Nonākuši pie Olīvijas istabas durvīm, mēs stāvējām nekustīgi.
-Tu esi pārliecināta?
Eidens nedroši jautāja. Es pamāju ar galvu un atvēru istabas durvis. Iegājām istabā un tā smaržoja pēc Olīvijas, pēc narcisēm...

Izsaki savas domas!😚