Iespējamais...

31.

Izņēmu no somas pildspalvu un iedevu to Andreasam.
-Paldies.
Noteica puisis.
-Ko pēc skolas?
Pakratīju plecus un atspiedu galvu pret galdu un aizvēru acis. Atcerējos rīta notikumus, Eidenu. Kāpēc Keilabam viņš bija jaatved uz māju, var taču kautkur citur satikties. Atvēru acis un klase jau bija pilna ar maniem vienaudžiem, nobolīju acis un paskatījos uz Leu.
-Nu? Kā patīk?
Jautāju iesmejoties.
-Nav tik traki.
Atbildēja meitene. Paskatījos uz Andreasu un viņš jau sarunājās ar dažiem klases puišiem. Puiši vienmēr ātri sadraudzējas. Pamāju Leai ar galvu, lai paskatās uz Andreasu un viņa pasmaidīja. Noskanēja skaļais skolas zvans un sākās stunda.
-Labrīt dārgie skolēni,
Iesāka skolotāja.
-Kā jau redzat, mums klasē ir divi jauni skolēni. Lea un Andreas un prieks par to, ka Ambera ir atgriezusies!
Smaidot teica jaukā fizikas skolotāja. Visi uzreiz paskatījās uz mums un es ar sarkastisku smaidu visiem uzsmaidīju, Lea un Andreas tā pat. Stundā mēs mācījāmies kautkādu jaunu vielu kuru es īsti nesapratu, bet vienalga. Beidzot noskanēja tas sasodītais zvans un pirmā stunda bija beigusies. Sakārtoju somu un piecēlos no krēsla un gaidīju Leu, Andreas jau bija aizgājis ar dažiem čaļiem.
-Amber, panāc lūdzu.
Iesaucās skolotāja. Ko viņai vajag? Paskatījos uz Leu.
-Es tevi gaidīšu ārā pie klases.
Uzsmaidīju meitenei un pagriezos pret skolotājas pusi un soļoju pie viņas.
-Jā?
Ierunājos ar mazliet aizsmakušu balsi.
-Kā tu jūties?
Jautāja skolotāja. Kā man riebjas, ka man jautā šo jautājumu.
-Diezgan normāli.
Atbildēju.
-Kā jau redzu esi sapazinusies ar Leu un Andreasu.
Teica skolotāja.
-Jā, viņi ir jauki.
-Prieks par to! Labi tagad dodies uz nākamo stundu.
Smaidot teica skolotāja. Uzsmaidīju viņai un izgāju no klases, Lea stāvēja atstutējusies pret sienu, bet ieraugot mani viņa pienāca klāt.
-Ejam?
Jautāja draudzene.
-Mhm.
Atbildēju un lēni soļojām uz nākošo klasi. Matemātika. Tā man galīgi nepadodas, bet sekmīgi man bija.

Pusdienlaiks
Visas stundas pagāja šausmīgi lēni, bet paldies dievam, ka tagad ir pusdienlaiks un ir atlikušas tikai divas pēdējās stundas. Paskatījos uz Leu kura stāvēja man blakus un pārmeta skatienu ēdamzālei.
-Kur mēs sēdēsim?
Sarāvusi uzacis jautāja Lea. Paskatījos uz zāli un tā bija pilna ar cilvēkiem, vienkārši pārpildīta.
-Nāc.
Paķēru meitenes roku un vedu viņu ārā no ēdamzāles. Izgājām skolas gaitenī un gājām uz kādu klusāku vietu. Atradām lielu palodzi un apsēdāmies uz tās. Ieliku ausīs savas airpods austiņas un uzslēdzu vienu no saviem iecienītajiem spotify playlistiem un aizvēru acis. Ēst man līdzi nekas nebija paņemts, jo no rīta nepaspēju dēl tā Eidena.
-Amber!
Dzierdēju, ka mani kāds sauc. Atvēru acis un nu protams Lea.
-Ko?
Jautāju.
-Ņem.
Rokās meitene man iespieda sviestmaizi. Paskatījos uz draudzeni un uzsmaidīju viņai ar īstu smaidu.
-Paldies...
Noteicu un iekodos maizē.
-Ko mēs darīsim pēc skolas?
Jautāja Lea. Pagriezu mūziku klusāk, lai atbildētu un vispār dzirdētu ko meitene saka.
-Pie manis?
Jautāju.
-Labi... Andreasam jau laikam būs svarīgākas lietas darāmas.
To pateikdama Lea iesmējās un uzreiz es arī.
-Tas gan...
Pabeidzu ēst Leas doto maizi un redzēju kā pie mums nāk Andreas ar kautkuriem no mūsu klases biedriem. Pienākdams pie mums Andreas man uzlika savu roku man uz pleciem un uzsmaidīja. Paskatījos uz Leu un viņa uz mani ar tādu kā "akdievs" skatienu un sāka smaidīt. Es nekad nebūtu ar Andreasu, jo viņš man ir labākais draugs un kā jau teicu, Eidena vietu nespētu neviens ieņemt. Andreasa roka vēljoprojām atradās man uz pleciem.
-Ko pēc skolas?
Ierunājās Andreas un paskatījās gan uz mani gan uz Leu.
-Pie manis, bet tev jau laikam svarīgākas lietas darāmas.
Teicu smaidot un ar acīm norādīju uz stāvošajiem puišiem.
-Njā...bet es jūs varēšu aizvest.
Teica Andreas.
-Nav nepieciešams, es varu piezvanīt Keilabam.
Teicu.
-Nu ok, es iešu.
Teica Andreas un noņēma savu roku no maniem pleciem un aizgāja.
-Kas tas bija?
Iespiedzās Lea un sāka skaļi smieties es mazliet nosarku.
-Lea... es nekad ar viņu nebūtu, jūs man esat labākie draugi.
Teicu draudzenei.
-Labi, lai jau būtu, bet es nebūtu pretī ja Andreasam pēkšņi parādītos tik smuka draudzene.
Smiedamies teica Lea.
-Tu nopietni?
Mēģināju to teikt nopietni, bet nesanāca. Noskanēja zvans un devāmies pa pilnajiem skolas gaiteņiem uz nākamo klasi.

HELLLOO! Atvainojos jau par to, ka iznāca tik īsa daļa, bet es cenšos rakstīt jau garākas! OBLIGĀTI izsaki savas domas!💗 Varbūt ir arī kādi ieteikumi?
PALDIES VISIEM KAS IR SĀKUŠI LASĪT STĀSTU!💋💋💋💋💋💋

:)