Iespējamais...

32.

Noskanēja zvans un devāmies pa pilnajiem skolas gaiteņiem uz nākamo klasi. Aigājām līdz matemātikas kabinetam un iesoļojām abas iekšā.
-Amber, prieks tevi redzēt!
Iesaucās skolotājs. Pagriezos pret viņu un uzsmaidīju viņam. Klasē jau bija sanākusi lielākā daļa skolēnu, bet mani nomāca savāda sajūta, itkā kautkas nebūtu parezi. Apsēdos blakus Leai, Andreas sēdēja pie puišiem, ieraudzījis kā es uz viņu skatos viņš padmaidīja. Ņēmu no somas ārā pierakstu kladi un grāmatu.
-Amber, kāpēc tas puisis tā skatās uz mums?
Ierunās Lea un ar acīm norādīja uz puisi kurš sēdēja klases pirmajos solos. Nevar būt. Leo.
-Lea, mums ir jātiek prom no šejienes!
Noteicu meitenei un paķēru visas lietas kad atradās uz mana galda plus Leas roku un izskrēju no klases.
-Amber!
Iesaucās meitene un atrāvās no manis.
-Leo...viņs sašāva Eidenu un nolaupīja mani.
Teicu un paskatījos uz Leu.
-Skrienam ātri!
Bļāva Lea, jo bija pamanījusi kā no klases iznesās Leo. Meitene paķēra manu roku un cik vien ātri varējām skrējām ātri prom no skolas. Skrienot sameklēju telefonu un meklēju Keilaba nummuru. Velns kur tas ir? Ieraudzīju brāļa nummuru un ātri uzspiedu zvanīt. Nepagāja ne piecas sekundes un viņš jau pacēla.
-Jā?
Ierunājās Keilabs.
-Leo...
Teicu elsojot. Mēs ar Leu bijām izskrējušas no skolas un vienkārši skraidījām pa pilsētu, lai aizbēgtu no Leo, bet puisis bija pārāk ātrs un sagrāba mani aiz vidukļa.
-Laid mani!
Brēcu.
-Amber kas notiek?
Varēja dzirdēt kā telefonā vēljoprojām runā Keilabs.
-Idiot laid mani!
Brēcu un situ viņam. Lea arī sita viņam. Notrāpīju perfektu brīdi un iesitu ar kulaku viņam pa seju. Leo sāpēs ievaidējās.
-Maita...
Noteica viņš turot savu degunu. Paldies dievam, ka biju tikusi no viņa vaļā un abas ar Leu skrējām cik ātri vien varējām. Pieskrējām pie kāda žoga, pārlīdām tam pāri un vienkārši turpinājām skriet. Tās bija tādas bailes.

Keilaba skatapunkts
-Amber kas notiek?
Jautāju māsai, jo dzirdēju kā viņa kliedz.
-Idiot laid mani!
Kliedza Ambera un tad iestājās klusums un viņa izbeidza zvanu. Nevar būt, ka Leo viņai kautko nodarīja.
-Amber?!
Iekliedzos.
-Ko tu tā kliedz...
Nomurmināja Eidens. Velns!
-Braucam! Ātri!
Noteicu, paķēru mašīnas atslēgas un iegāju viesistabā pie Eidena, kas spēlēja PS4.
-Kur?
Jautāja draugs.
-Leo atgriezies. Ambera zvanīja...viņa kliedza, neko daudz es nesapratu.
Skatījos uz Eidenu, pieminot Leo un Amberas vārdus viņš strauji pieleca kājās.
-Kas pie velna?
Teica Eidens. Es zinu, ka viņam Ambera vēl daudz nozīmēja.
-Braucam.
Teica Eidens un abi skrējām uz durvju pusi.
-Brauksim ar manu, tā ātrāka.
Piekritu un iesēdos Eidena mašīnā.

Amberas skatapunkts
Paskatījos uz Leu un viņa izskatījās tikpat nobījusies cik es. Mēs skrējām, vienkārši skrējām. Leo vairs nebija redzams, bet zinājām, ka viņš ir kautkur tepat.
-Amber, es vairs nevaru...
Teica Lea un apstājās, viņa uzlika savu roku uz sāna un smagi elsoja.
-Lea...mums jāskrien.
Teicu smagi elsojot. Bijām uz kautkādas ielas, kura izskatījās tik tukša un pamesta, nevienas dzīvas radības apkārt, pat ne mašīnas. Tikai vienīgi kautkur tālumā bija dzirdams kāds skaļš auto motors. Abas ar Leu paskatījāmies un nevar būt. Eidena mašīna. Varbūt mums tomēr izdosies aizbēgt no Leo. Tas patiešām bija Eidens. Abas ar Leu iesmējāmies no prieka. Eidens strauji apstādināja auto un ātri izleca no tā un skrēja uz manu pusi. Viņš ievilka mani ciešā apskāvienā. Kā man šis trūka.
-Tev viss kārtībā?
Uztraucies jautāja puisis un lūkojās uz mani.
-Laikam...
Teicu un pasmaidīju viņam. Uz kādu brīdi mēs viens otram lūkojāmies acīs, bet tad es izdzirdēju brāļa balsi.
-Amber.
Teica Keilabs un pieskrēja pie manis un apskāva. Biju tik laimīga sajūtot viņa apskāvienu, bet vē laimīgāka jūtot Eidena.
-Mums jābrauc.
Teica Eidens. Paskatījos uz Leu un paķēru viņas roku un abas iesēdāmies mašīnā un tad jau uzsākām braukt. Esmu tik laimīga, ka Eidens un Keilabs atbrauca, ja viņi nebūtu atbraukuši... Pēc kāda laika man iezvanījās telefons un tas bija Andreas. Pacēlu.
-Kur jūs esat?
Satraucies jautāja Andreas.
-Garš stāsts, vienkārši brauc pie manis.
Teicu un nopūtos.
-Esmu jau ceļā.
Pabeidzu zvanu un pievērsos skatam pa logu.

Es centos rakstīt garāku daļu, bet kautkā nesanāca 😭. Noteikti izsaki savas domas! 💖

:)