Just a girl

#4

Tajā pašā brīdī es sāku skriet atmuguriski un ieskrēju kādos.
Tikai ne atkal!
Tie bija Nils un Kens. Nils pasniedza man roku jo es biju nokritusi zemē. I fell so akward.
- Viss kārtībā? Tas bija Kens
- Jā. Paldies ka piecēli Nil.
Viņa acis...
- Nav par ko.
- Mani sauc Kens.
- Zinu. Mani Mela.
- Akdievs! Mel! Tev viss kārtībā? Tā bija Bella. Viņa tiko pieskrēja pie mums.
- Jā Bell, viss labi.
- Zini tev taisnība.
- Par ko?
- Mēs vairs nesmaidam.  Es sāku smieties. Bella pēc maza brīža pievienojās.
- Kas te tik smieklīgs?  Tas bija Kens
- Tas...es...kr...nevaru.....    No smiekliem neko nevarēju pateikt tāpēc Bella pabeidza manā vietā
- viņa teica....ja viņa nokritīs.... vairs nesmaidīsim.   Smejoties kautkā izmocija.
- Bet jūs smejaties.   Cenšoties aizturēt smieklus teica Nils
- Tur jau tā lieta. Viņa to pašu teica. Mazliet pierimusi viņa atbildēja.
- Nevis smaidīsim bet smiesimies.
Kens paskatijās uz mums ar tādu izteiksmi kad viņam kautkas ienāktu prātā.  Es nenoturējos un iebļāvos
- Kur jūs visi šodien tik lēni. Stāsti tak.
- Man ienāca prātā kad šodien ir tik saulaina...
- Bez aplinkiem un stāsti.
- Nu tev nu gan nav pacietības.   Beidzot neizturējis Nils smiedamies teica.
-Un man ar tādu jāsadzīvo.  Piebalso Bella ar šķību smaidu uz lūpām.
- Nu līdz šim esi sadzīvojusi tākā labāk nekaitini ja ne nepaliksi pie manis.   Kad es to pateicu man pēkšņi iezvanijās telefons.

-hallo
- Sveika sīkā.
- Čau mam.
- Klausies, man piezvanija priekšnieks un teica kad uz  nedēļu vai divām jāaizbrauc tākā tev un Bellai būs jāpaliek vienām. Ceru kad māja paliks uz pamatiem.
- Labi mam. Atā. Veiksmi!
- Atā sīkā.

- ĪĪĪĪĪĪĪĪ
- AU! Manas ausis! 
- Mammas nav mājās
- Un?
- Nebūs veselu nedēļu vai pat divas.
- Tāpat tavs tētis būs.
- Ne. Viņam šodien rīt un parīt ir nakts maiņa un tākā darbs ir citā pilsētā, viņš pa dienu paliks darbā.
- ĪĪĪĪĪĪĪĪ
- AU! Tagad manas ausis.  Mēs ar Nilu to pateicām reizē. Es ieskatijos viņa acīs. Nils sāka smieties. Tās mirdzēja no prieka. Es tajās varētu skatīties mūžīgi.

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

Nila skatapunkts

Viņa dara mani laimīgu. Kopš Dana mani pameta es vairs nekad nebiju juties tik brīvs. Tik laimīgs.
- Tātad ko tu gribēji teikt?  Jautāju Kenam.
- Ā jā. Mēs visi varētu aiziet uz jūru bet jūs jau laikam negribēsiet jo...
- Negribēsim? Tu dzēris esi? Es dzīvoju pie jūras. Kāpēc lai es negribētu.   Viņas balss ir kā kristāls. Es tajā varētu klausīties bez apstājas. Esmu iemīlējies! Nodomāju.
- Tad ejam?
- Ejam.  Kens atbildēja Melas jautājumam.
- Pirmstam mums ar Bellu būs jāieskrien manā mājā.
- Kapēc?  Es jautāju.
- Kā kapēc. Peldkostīmus uzvilksim.  Bella atbildēja pirms Mela paspēja atvērt muti.