Melisas sk.p.
Es sajutu vienmērīgus sirdspukstus. Man ir tik, tik ērti... pag. Tie puksti tak nav manējie. Ātri atvēru acis. Es gribēju piecelties, bet tas notika tiiik ātri kad es no gultas izkritu.
- Ken. Ļauj citiem gulēt. Dzirdēju ļoti pazīstamu balsi. Pacēlu galvu. Tas bija Nils. NILS. Viņš gulēja manā gultā. KO, pie velna viņš darija MANĀ gultā? Ai. Es notiekti vēl guļu. Ielīdu atpakaļ gultā.
- Tak lasies prom Ken. Un viņš izgrūda mani no gultas pat acis neatvērdams. Tātad tas nav sapnis. Es sajutos tik dīvaini. Ne ta smieties, ne raudāt.
Ajj. Lai ir kā ir.
- Dzīsi mani no manas gultas ārā? Liels paldies. Tā tik ir laipnība.Viņš kautko nomurmināja un turpināja gulēt. Domāju vēlkautko pateikt, bet viņš piecēlās tik ātri, kad no gultas izkrita. Sāku smieties. Viņa seja bija kā tam kaķim ar iespiesto purnu. Es piecēlos un iekritu gultā.
- Paldies tā jau labāk. Tikai bišķīt pagulēju kad kāds( sakot kāds es domāju Nilu) uzkrita man virsū.
- Nopietni? Paskatijos uz viņu.
- Pavisam. Gribēju viņu dzīt prom, taču man bija tik ērti. Tā mēs atkal aizmigām.Pēc kāda laika es piecēlos. Redzēju Nilu saldi man guļam daļēji blakus un daļēji pāri. Viņš gulēja tik mīlīgi, kad es kā laba draudzene, izgrūdu viņu no gultas.
- AU! Viņš iebļāvās pa visu māju.
- Pats vainīgs! Nevaig līst svešā mājā. Un ko tu te vispār dari?
- Pati gribēji lai es palieku. Turklāt tu miegā izskaties tik mīlīgi.
- Oi, oi, oi. Ej tak tu galīgi. Es eju ēst. Viņš palika iztabā guļam uz grīdas.
- Kas ir? Tu tur badā taisies mirt?
- Jā, es arī ēdīšu. Paldies kad tu laipni apvaicājies. Viņš sarkastiski novilka. Es izlikos nedzirdam un aizgāju taisīt kautko kas atgādināja pankūkas. Viņš pienāca pie manis no mugurpuses
un apskāva.- Áaa, mēs te tagad izliekamies kad esam filmā?
- Jā! Kur tu tik apķērīga?
- Nu wot. Tas ir mans noslēpums.
- Bet..... kas ir tas tev uz pannas?
- Nu tak pankūkas.
- Āaa. Nu vismaz viens no mums ir gudrs.
- Nu ko tu bez manis darītu?
- Nu nezinu. Es pilnīgi nesaprotu kā es visus šos gadus iztiku? Pēkšņi viņam iezvanijās telefons un viņš pagāja mazliet nost. Es tikmēr pabeidzu taisīt pankūkas un gribēju iet uz savu iztabu pārģērbties. Man tas tā īzti neizdevās jo Nils stāvēja tieši durvīs un runāja pa telefonu.
"Palaidīsi garām?" bez vārdiem paprasiju. Zinu kad viņš saprata, tikai izlikās par stulbu. Nu labi. Spēlēsim pēc viņa spēlītēm😏....
YOU ARE READING
Just a girl
RandomNe jau katru dienu tavā klasē ierodas jauniņie. Ne jau katru dienu tu viņos iemīlies. Ne jau katru dienu tu izjūti ko dīvainu kas liek saprast kad tu viņu mīli.