Just a girl

#14

Viņš liecās man tuvāk un tuvāk. Es aizvēru acis. Pēkšņi kāds norāva viņu no manis. Tas bija Nils. Viņš bļāva uz to čali. Abi bļaustijās, bet es neko nedzirdēju. Nesapratu, vai tas ir no skaļās mūzikas vai no visām domām kas klīda pa manu galvu. Kad viņš aizgāja, Nils ātri pieskrēja pie manis tik satraukts un tai pašā laikā dusmīgs kad man palika bail.
- Viss kārtībā? Es sajutu asaru sev uz vaiga. Tā lēnām slīdēja pār manu vaigu. Viņa seja atmaiga. Nils pienāca man tuvāk un apskāva mani. Man bija tik ļoti bail, bet es jutos drošībā. Tā bija tāda drošība ko neviens man nevarētu dot.

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

Nila sk.p.

Viņa trīcēja no bailēm. Es piegāju viņai tuvāk un apskāvu. Melas mati smaržoja pēc ceriņiem un nedaudz pēc alhahola. Es tajos paslēpu savu seju. Negribēju lai ar viņu kautkas notiek. Es sajutu asaras acīs. Nejau man būtu jāraud. Man neuzbruka. Centos aizspiest asaras kas bija sariesušās. Lai cik ļoti es centos, man tas neizdevās. Man nopilēja viena asara uz viņas matiem. Es nezinu cik ilgi mēs tur tā stāvējām, bet kad es paspēru vienu soli atpakaļ, viņa vairs neraudāja.
- Nāc. Es aizvedīšu tevi mājās.  Teicu Melai. Viņa man sekoja. Tad pēkšņi apstājās.
- Kas notika?
- Kur ir Kens ar Bellu? Mums viņi nav jāgaida?
- Viņi aizbrauc pitms kādām divdesmit minūtēm. Neatceries? Viņi mums teica. Skatoties uz viņu sapratu kad viņa neatcerēsies neko kas šodien notika. Pavilku viņu vieglītēm uz priekšu un mēs atsākām iet.

Mēs nonācām pie viņas mājas.
- Paldies kad pavadiji. Tālāk es tikšu pati. Viņa to pateica un atlaida mani. Pirms Mela paspēra soli, viņa krita uz priekšu. Es saķēru viņu aiz rokas un neļāvu nokrist.
- Es labāk pavadīšu. Mēs iegājām mājā. Mela nometa atslēgas uz galda un gāja augšā. Es gāju tieši aiz viņas neļaujot nokrist. Kad tikām Melas iztabā viņa pa taisno iekrita gultā.
- Tu tālāk pati ja? Es pajautāju. Nesagaidiju atbildi, tikai redzēju kad viņa jau guļ. Sāku lēnām apskatīt viņas iztabu. Tā bija vienkārša, bet piemīlīga ar 2 logiem, skapīti un dīvānu. Bija arī nakts galdiņš. Visu apskatijis es gāju prom.
- Paliec. Dzirdēju klusus vārdus. Paskatijos uz Melu un viņa skatijās uz mani.
- Lūdzu. Viņas acīs varēja redzēt skumjas un izskatijās kad viņa tūlīt sāks raudāt. Es piegāju pie Melas un noskūpstiju viņas pieri.
- Es palikšu. Apgūlos viņai blakus un viņa uzlika galvu man uz krūtīm. Es apskāvu Melu un mēs tā arī aizmigām.