- Mamm. Šis ir Nils. Nil. Mana mamma. Abi divi sasveicinājās.
- Mammu es ar saviem draugiem sarīkoju filmu vakaru. Nezināju kad tu atbrauksi šodien. Bella ar Kenu arī atnāca. Mammas seja nemainijās bet es ziāju kad viņa ir šokēta. Daļēji tādēļ kad viņu nobiedēja Nils, bet arī tāpēc kad manā mājā ir 2 zēni. Tas viņai nekad nav paticis.
- Sveika Bell. Mamma ar Bellu apskāvās. Viņām vienmēr ir bijušas labas attiecības.
- Labvakar. Mani sauc Kens. Kens sevi stādija priekšā un abi sarokojās. Tad mēs visi aizgājām atpakaļ skatīties filmu. Tas bija diezgan dīvaini. Mēs skatijāmies filmu, runājām, smējāmies, bet tomēr kautkas bija savādāk. Saspiestāka gaisotne.
- Es aiziešu padzerties. Nils teica un aizgāja. Jāiet līdzi. NĒ. Ko tu līdzi darīsi. Glāzi paturēsi? Tā es turpināju skatīties filmu. Pēc desmit minūtēm Nils vēljoprojām nebija atnācis un es sāku pamazām stresot. Kāpēc sienām bija jābūt tik necaurlaidīgām? Es neizturēju un aizgāju uz virtuvi. Tur sēdēja Nils ar mammu un mierīgi runāja un smējās.
- Hey! Iegāju virtuvē.
- Čau! Nils atsaucās.
- Mēs tieši par tevi runājām. Mamma piebalsoja.
- Par mani? Jūs abi zinat kad man riebjas kad runā par mani. Aizgāju līdz ledusskapim un ielēju sev pienu.
- Tas netraucē runāt. Abi iesmējās. Vismaz viņiem abiem ir labas attiecības.
- Un ko tad runājam? Pajautāju.
- Par visu. Nils atsucās. Slikti. Ļoti slikti. Apsēdos viņam blakus.
- Jūs abi esat tā kā kopā? Mamma tā "starpcitu" pajautāja.
- Jā!
- Nē! Es paskatijos uz Nilu ar nosodošu skatienu.
-Neesam! Nils uz mani tā dīvaini paskatijās.
- Mel! Kurš melo vecākiem? Viņš pieliecās un mani nobučoja. Sajutos kā debesīs.
- Hey!!?!
- Ja tu par mani, es neiebilstu. Mamma ātri atbildēja.
- KO!?? Es paskatijos uz mammu tā itkā brīnums būtu noticis.
- Man šķiet kad es vēl guļu! Jā. Es pavisam noteikti guļu. Dieva dēļ mani neceļat ja es guļu.. Nils ar mammu sāka smieties.
- Kopš kura laika tev vispār patīk kāds puisis izņemot tēti?
- Kopš šī vakara. Viņa pateica.
- Eu! Piebikstiju Nilam. - Mums jāiet atpakaļ. Nevar tos divus vienus atstāt.
- Ok.
- Es arī iešu gulēt. Arlabunakti.
- Arlabunakti! Abi atbildējām un mamma pazuda aiz durvīm.
Iesitu Nilam.
- AU. Par ko tas?
- Un ja viņa nebūtu tā reāģējusi? Ja viņa būtu tevi izmetusi no mājas vai ļaunāk? Viņš pieliecās un mani noskūpstija.
- Bet tā nenotika.The End

YOU ARE READING
Just a girl
RandomNe jau katru dienu tavā klasē ierodas jauniņie. Ne jau katru dienu tu viņos iemīlies. Ne jau katru dienu tu izjūti ko dīvainu kas liek saprast kad tu viņu mīli.